Taisnīgie un bezdievīgie tiesas dienā
1 Tad atklāti un droši taisnīgais ieņems vietu
saviem apspiedējiem un pūliņu nievātājiem pretī.
2 Baisas izbailes tos pārņems, viņu ieraugot,
pagalam pārsteigs negaidītā izglābšana.
3 Ieskatu mainot, garā nomākti, elsojot
cits citam tie teiks:
4 “Redzi, viņš,
ko mēs reiz izsmējām,
par ko mēs, neprātīgie, ļauni zobojāmies,
par neprātīgu uzskatījām viņa dzīvi,
par nicināmu viņa dzīves galu.
5 Kā gan viņš pieskaitīts ir Dieva dēliem,
un kā gan svēto vidū viņa daļa?
6 Tie tātad bijām mēs,
kas nomaldījāmies no patiesības ceļa,
kam taisnīguma gaisma neatspīdēja
un saule neatausa.
7 Līdz sātam izstaigājām noziedzības dižceļus
un bojāejas takas,
un tuksnešus, kur ceļu nav, mēs izklejojām,
bet Kunga ceļu nepazinām.
8 Kāds labums mums no augstprātības?
Ko līdzējusi uzpūtīgā bagātība?
9 Tās gaisušas kā ēna,
kā vēsts, kas garām steidz.
10 Kā, kuģim bangainus ūdeņus šķērsojot,
velti meklēt brauciena pēdas –
nav atrodams viļņos ķīļa noietais ceļš;
11 kā, putnam gaisu pārskrejot,
nekas par viņa lidojumu neliecina,
ar spārnu vēzieniem tas liego vēsmu šausta,
ar šalku spēku plēš un cauri trauc –
no viņa gājuma ne zīmes nepaliek;
12 kā, mērķī šautai bultai gaisu pušu šķeļot,
gaiss tūdaļ sakļaujas,
kur skrējums – nepateikt;
13 tā arī mēs kā dzimuši, tā izdzisām:
nav mums ko parādīt – nevienas zīmes,
ko būtu atstājusi tikumība.
Mēs nekrietnībā sevi esam izšķieduši.”
14 Jā gan, kā pelavas, ko aiznes vējš,
ir bezdievīgā cerētais,
kā trausla, vētras triekta, sarma,
kā dūmi, vēja aizpūsti,
kā atmiņas par viesi,
kas sabijis tik dienu.
15 Mūžīgi turpretim dzīvo taisnīgie,
Kunga atalgoti,
Visuaugstā aprūpēti;
16 tos vainagos ar diženumu Kungs,
tiem pieri ar daiļumu rotās.
Viņš sargās tos ar savu labo roku,
ar vairogu – ar savu delmu segs,
17 tvers pilnu bruņojumu – savu degsmi,
par ieročiem, ar ko veikt naidniekus, darīs radīto,
18 liks krūšu bruņas – taisnīgumu,
bruņucepuri – vienlīdz taisnu tiesu,
19 nesatriecamu vairogu ņems – svētumu,
20 asas dusmas par zobenu asinās,
un viņam līdzās pret neprātīgajiem cīnīsies Visums.
21 Skries zibens šautras nekļūdīgas
un kā no cieši vilkta loka – no mākoņiem mērķī lidos,
22 kā katapultas triekta,
neganta kritīs krusa.
Jūras ūdeņi aiz niknuma pret neprāšiem mutuļos,
upes bez žēlastības raus dzelmē.
23 Varens vējš tiem pretī stās,
kā viesulis izsijās;
visu zemi postīs noziedzība,
ļaundarība gāzīs valdnieku sēdekļus.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
