Rafaēls atklāj savu patieso būtību
1 Kad kāzas bija galā, Tobits pasauca Tobiju, savu dēlu, un viņam sacīja: “Dēls, pienākusi stunda atdot algu tam cilvēkam, kas gāja ar tevi, kā arī viņa algu palielināt.” 2 Un viņš jautāja: “Tēvs, cik lielu algu lai viņam dodu? Vai nenodarīšu kaitējumu, dodot pusi no mantas, ko viņš ar mani atveda? 3 Mani sveiku un veselu viņš mājās atveda, gan manu sievu dziedināja, gan sudrabu man atveda, gan tevi dziedināja, – cik lielu algu lai dodu viņam?” 4 Tobits sacīja: “Tas ir taisnīgi, ka viņš saņem pusi no visa, ko viņš atveda.” 5 Tobijs pasauca Rafaēlu un sacīja: “Saņem sev algā pusi no visa tā, ko tu pārvedi, un sveiks un vesels ej.” 6 Tad Rafaēls, citiem nedzirdot, pieaicinājis abus sev klāt, sacīja: “Augstu teiciet Dievu un pateicieties viņam, atzīstiet viņa varenību un pateicieties viņam visu cilvēku priekšā par visu labo, ko viņš ar jums darījis. Pateicieties Dievam, augstu teicot viņu un cildinot viņa vārdu, un Dieva darbus, izteiktus vārdos, ar slavēšanu atklājiet visiem cilvēkiem. Un netopiet kūtri, viņam pateicoties.
7 Ķēniņa noslēpumu labi ir glabāt apslēptu, bet Dieva darbus pienākas atklāt un par tiem pateikties ar slavinājumiem. Dariet labu un sliktais jūs neatradīs. 8 Patiesa lūgšana un taisnīgi veikts žēlsirdības darbs ir lielāks labums nekā netaisna bagātība; labāk ir darīt žēlsirdības darbus nekā krāt zeltu. 9 Žēlsirdības darbi atbrīvo no nāves un šķīsta no visa grēka – kas dara žēlsirdības un mīlestības darbus, tiks taisnīgas dzīves piepildīti. 10 Grēka un nelietību darītāji ir ienaidnieki savām dvēselēm. 11 Es jums atklāšu visu patiesību un neapslēpšu itin neko, es jau atklāju, jums sacīdams: labi ir turēt ķēniņa noslēpumu apslēptu, bet Dieva darbus cildināt un atklāt. 12 Un, kad nesen tu un Sāra lūdzāt Dievu, es panācu, ka jūsu lūgšana tiek pieminēta Kunga godības priekšā, un, kad agrāk tu apglabāji mirušos, es rīkojos līdzīgi, 13 un, kad tu nevilcinājies piecelties no galda un pamest mielastu, devies aprakt mirušo, tad viņš mani sūtīja tevi pārbaudīt. 14 Un reizē Dievs mani sūtīja tevi un Sāru, tavu līgavu, dziedināt. 15 Es esmu Rafaēls, viens no septiņiem eņģeļiem, kas stāv un staigā Kunga godības priekšā.”
16 Tad tie abi pārbijās, nokrita viņa priekšā pie zemes un bailēs drebēja. 17 Bet viņš tiem sacīja: “Nebaiļojieties, miers ar jums, augstu teiciet Dievu visos laiku laikos! 18 Kad biju ar jums, es to darīju nevis savas žēlastības dēļ, bet pēc Dieva gribas, – slavējiet viņu visas savas dienas un dziediet viņam slavas dziesmas. 19 Kad jūs redzējāt mani it kā ēdam, es neēdu, bet jūs skatījāt redzējumu. 20 Un tagad augstu teiciet Kungu uz zemes un pateicieties Dievam! Redzi, es dodos augšup pie tā, kas mani sūtīja. Pierakstiet visu, kas ar jums notika.” Un viņš bija prom. 21 Viņi piecēlās, bet nevarēja to vairs ieraudzīt. 22 Un viņi cildināja Dievu dziesmās un pateicās viņam par viņa lielajiem darbiem, kā viņiem parādījās Dieva eņģelis.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
