Koris
1 “Kurp aizgājis tavs mīļais,
tu, visskaistākā starp sievām?
Kurp devies tavs mīļais? –
Mēs iesim tev līdzi to meklēt.”
Līgava
2 “Mans mīļais nokāpis
savā dārzā pie mētru dobēm
apraudzīt dārzus,
saplūkt lilijas.
3 Es – mīļajam
un mīļais – man,
viņš, kurš lilijās gana.”
Līgavainis
4 “Skaista tu,
draudzene mana, kā Tirca,
daiļa kā Jeruzāleme,
barga kā karogoti pulki.
5 Novērs acis no manis,
jo tās mani satrauc.
Tavi mati kā kazu bars,
kas pa Gileāda nogāzēm tek.
6 Tavi zobi kā avju pulks,
kas kāpj augšup pēc peldes, –
katra no tām dvīņus atnesusi,
un izmetušos nav viņu vidū.
7 Kā granātābola šķēles
tavi vaigi aiz plīvura.
8 Seši desmiti valdnieču,
astoņi desmiti mīļāko,
un jaunavām skaita nav, –
9 viena vienīga dūja mana,
skaidrā mana,
viena vienīga savai mātei,
savai dzemdētājai šķīsta,
meitas to uzlūko
un sauc to laimīgu,
valdnieces un mīļākās
viņu slavina.
10 Kura ir tā, kas raugās lejup kā ausma,
skaista kā mēnesnīca,
šķīsta kā saule,
barga kā karogoti pulki?
11 Es nokāpu riekstu dārzā
palūkot dzinumus ielejā,
raudzīt, vai vīnstīga rieš,
vai plaukst granātkoki,
12 es nezināju,
ka mana dvēsele mani iecēlusi
Ammīnādāba goda ratos.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
