Līgavainis
1 “Redzi, cik tu skaista,
draudzene mana!
Redzi, cik tu skaista –
tavas acis ir dūjas
aiz tava plīvura.
Tavi mati ir kā kazu bars,
kas tek lejup no Gileāda kalniem.
2 Tavi zobi
ir cirptu avju pulks,
kas kāpj augšup pēc peldes –
katra no tām dvīņus atnesusi,
un izmetušos nav viņu vidū.
3 Kā purpura aukla
ir tavas lūpas,
un tava mute ir jauka.
Kā granātābola šķēles
tavi vaigi aiz plīvura.
4 Tavs kakls
kā Dāvida tornis,
kas celts priekš ieročiem –
tūkstoš vairogu pakārti tur,
un ikviens pieder varonim.
5 Abas tavas krūtis
kā divi stirnēni,
kā gazeļu dvīņi,
kas lilijās ganās.
6 Kamēr diena vēl dvašo
un ēnas bēg,
es došos uz mirru kalnu
un vīraka pauguru.
7 Visa tu esi skaista,
draudzene mana,
un tevī nav vainas.
8 Man līdzi no Lebanona,
līgava mana,
nāc man līdzi no Lebanona!
Dodies šurp no Amānas virsotnes,
no Senīra un Hermona virsotnes,
no lauvu mītnēm,
no panteru kalniem.
9 Tu mani iekveldināji,
māsa mana, līgava, –
tu mani iekveldināji
tik ar acu kaktiņu,
tik ar vienu krelli
no tavas rotas.
10 Cik brīnišķi tavi glāsti,
māsa mana, līgava, –
tavi glāsti
par vīnu gardāki,
tavas eļļas dvesma –
par visām smaržām.
11 Medus lāso tev lūpās, līgava, –
piens un medus
zem tavas mēles,
un tavas drēbes smaržo
kā Lebanona ciedri.
12 Aizslēgts dārzs,
tu māsa mana, līgava, –
aizslēgts avots,
aizzieģelēta aka.
13 Tavs klēpis
ir granātu dārzs
ar saldiem augļiem,
ar hennu un nardēm.
14 Narde un safrāns,
kalme un kanēlis
ar visiem vīraka kokiem,
mirres un alvejas
līdz ar vislabākajām smaržām.”
Līgava
15 “Dārzu avots, dzīvūdens aka
un straumes no Lebanona.
16 Mosties, ziemeli,
nāc, dienvidvējš,
dves manā dārzā –
izplūdīs smarža,
lai mans mīļotais
nāk savā dārzā
un ēd saldos augļus!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
