1 Savā guļvietā pa nakti
es meklēju to,
kuru mana dvēsele mīl,
es meklēju viņu
un neatradu.
2 Nu celšos un apstaigāšu
pilsētas ielas un laukumus,
es meklēšu to,
kuru mana dvēsele mīl.
Es meklēju viņu
un neatradu.
3 Mani sastapa sargi,
pa pilsētu apgaitā ejot:
vai to, kuru mana dvēsele mīl,
jūs nemanījāt?
4 Bet, tiklīdz no viņiem es atgāju nost,
tūdaļ sastapu to,
kuru mana dvēsele mīl,
es satvēru viņu
un nelaidu vaļā,
kamēr to neievedu
savas mātes namā,
savas dzemdētājas istabā.”
Līgavainis
5 “Es jūs nozvērinu,
Jeruzālemes meitas,
pie gazelēm un lauka briežiem –
nemodiniet, neatmodiniet mīlestību,
pirms tai labpatīk pašai!”
Līgava
6 “Kas tur no tuksneša
ceļas kā dūmu vāls,
kūp kā mirres un vīraks
un kā visas smaržu tirgoņa kvēpalas?
7 Redzi, Sālamana nestuves –
tām apkārt sešdesmit stipro
no Israēla stiprajiem.
8 Visi apjozti zobeniem,
kaujās ievingrināti,
katram zobens pie gurna
pret nakts bailēm.
9 Sev krēslu darinājis
valdnieks Sālamans
no Lebanona kokiem –
10 tam sudraba balsti,
zelta atzveltne,
purpura sēdeklis
un iekšpuse izgreznota
ar Jeruzālemes meitu mīlestību.
11 Nāciet laukā un lūkojieties,
Ciānas meitas,
uz valdnieku Sālamanu –
galvā tam kronis,
ar kuru māte to kronējusi
viņa kāzu dienā,
viņa sirdsprieka dienā.”