1 Negrēko, lai izpatiktu,
un, redzi, no kā nekaunies:
2 no Visuaugstākā bauslības un derības,
no taisnīga sprieduma spriešanas bezdievīgajam;
3 no norēķināšanās ar līdzbiedru un ceļabiedru,
no draugu mantojuma sadalīšanas;
4 no pareiziem svariem un atsvariem,
no liela vai neliela pirkuma;
5 no peļņas tirdzniecības darījumos,
no nopietnas bērnu mācīšanas,
no sānu slānīšanas nelietīgiem kalpiem.
6 Labāk aizzīmogot, ja nekrietna sieva.
Kur roku daudz – slēdz ciet!
7 Ja kādam dod, dod pēc skaita vai mēra
un visu rakstiski – gan doto, gan saņemto!
8 Nekaunies pamācīt nelgu un muļķi,
un to, kas lielā vecumā strīdas ar jauno.
Tad būsi patiešām mācīts
un no dzīvajiem ikviens tevi novērtēs atzinīgi.
Tēvs un meita
9 Meita nozīmē slēptu nomodu tēvam,
miegs gaist, par viņu raizējoties,
lai jaunībā nepaliek vecmeitās
un apprecējusies ir ieredzēta;
10 lai jaunavībā viņu neapgāna
un viņa nedabū bērnu tēva mājās;
lai, apņēmusi vīru, nenoklīst neceļos
un nepaliek bez bērniem apprecējusies.
11 Stingri uzraugi tiepīgu meitu,
lai taviem naidniekiem nebūtu ko ļauni līksmoties,
pilsētniekiem ko aprunāt, tautai ko tiesāt
un ļaužu pulkā viņas dēļ nebūtu jākaunas.
12 Nav ko rādīties tai savā daiļumā katram
un nav ko sēdēt sievu pulkā:
13 no drānām ceļas kodes,
un sievietes nekrietnums – no sievām.
14 Vīrieša nekrietnība nav tik ļauna kā sievietes vēlīgums,
kā kauns un apvainojumi, ko sagādā sieva.
Dieva godība un gudrība pasaulē. Radītājs
15 Es atgādināšu, ko veicis Kungs,
ko esmu redzējis, to izklāstīšu:
Kunga veiktais – ar viņa teikto,
nolemtais – ar viņa labvēlību noticis.
16 Saule noraugās uz visu spīdot;
Kunga paveiktais viņa godības pilns.
17 Saviem svētajiem nav atvēlējis Kungs
visus viņa brīnumdarbus izstāstīt,
kurus viņš, Visuvaldītājs, ir licis pamatos,
lai viņa godībā balstītos viss.
18 Viņš izpēta sirdis un bezdibens dzīles,
to varenajā veikumā iedziļinās.
Viss zināmais Visuaugstajam zināms,
viņš lūkojas laiku zīmēs,
19 gan pagātni, gan nākotni vēstīdams
un apslēptā pēdas pavērdams skatienam.
20 Neviena doma nepaslīd viņam garām,
nepaliek apslēpts ne vārds.
21 Viņš īsteno savas gudrības diženos darbus.
Kā pirms mūžiem viņš bijis, tā mūžam būs:
ne ko pielikt, ne atņemt viņam,
neviena padoms nav vajadzīgs.
22 Cik brīnumjauki visi tavi darbi;
kā dzirksteles, nenoskatīties vien!
23 Tie visi dzīvo un paliek mūžam,
tie paklausa, lai kas ir vajadzīgs.
24 Viss ir pa pārim, viens otram atbilst,
nekas no viņa darītā nav nepilnīgs,
25 viens otra labo nostiprina.
Viņa godībā vērties – kam gan reiz pietiktos?