Nāve un godājams vārds
1 Ak, nāve, cik rūgti ir atcerēties tevi
cilvēkam, kas mierā dzīvo savos īpašumos,
vīram, ko nesatrauc rūpes, kam visā veicas
un kam vēl netrūkst spēka baudīt ēdienu!
2 Ak, nāve, cik brīnišķīgs tavs spriedums
cilvēkam, kas cieš trūkumu un kam mazumā gājis spēks,
kas sasniedzis pārlieku lielu vecumu un ko raizes par visu māc,
kas ir pretestības pilns un kam pacietības vairs nav.
3 Neraizējies par spriedumu – nāve:
atceries tos, kas pirms tevis bija un kas pēc tevis būs!
4 Tāds ir Kunga spriedums jebkurai miesīgai būtnei;
pret Visuaugstākā gribu – kas gan tev iebilstams?
Cik nodzīvots – desmit, simt vai tūkstoš gadu,
nav pārmetumu par to mirušo valstībā.
5 Atbaidoši paliek grēcinieku bērni,
kas saietas bezdievīgo spietos.
6 Grēcinieku bērnu mantotais iznīks,
negods turpināsies pēcnācējos.
7 Bērni vainos bezdievīgu tēvu,
ka viņa dēļ krituši negodā.
8 Bēdas, jums, bezdievīgie ļaudis,
kas Visuaugstākā bauslību atstājāt novārtā:
9 ja dzimstat – esat dzimuši lāstam,
ja mirstat – jūsu liktenis nolādēts.
10 Kā viss, kas no zemes, atgriežas zemē,
tā bezdievīgā ceļš: no lāsta uz bojāeju.
11 Cilvēki apraud mirušā miesu,
bet grēcinieka nekrietnais vārds taču ir tas, kas tiks izdzēsts!
12 Domā par savu vārdu! Vārds ir tas, kas tev paliks,
vērtīgāks nekā tūkstošiem milzīgas dārgumu krātuves zelta.
13 Krietna mūža garums mērojams dienās,
labs vārds paliek mūžam.
Iemesli kaunēties un kaunēšanās nevietā
14 Īstenojiet mācību, mierā dzīvojot, bērni,
jo no gudrības, kas ir apslēpta,
no bagātības, kas nav redzama, –
kāds gan no tām ir labums?
15 Labāk cilvēks, kas slēpj savu muļķību,
nekā cilvēks, kas slēpj savu gudrību.
16 Tieši tādēļ ar cieņu izturieties pret manis teikto:
ne vienmēr kaunēšanās ir vietā,
ne vienmēr uzticoties viss jāgodā.
17 Tēva un mātes kaunieties laulības pārkāpšanas gadījumā,
melu dēļ – no valdniekiem un varenajiem;
18 no tiesnešiem un varasvīriem nozieguma dēļ
un bauslības neievērošanas gadījumā – no sapulces locekļiem un tautas!
19 Netaisnīgas rīcības dēļ – no biedra un drauga,
zādzības dēļ – no apmešanās vietas;
20 no Dieva patiesības un derības
un no uzgulšanās ar elkoni maizei;
21 no nicīgas izturēšanās ņemot un dodot,
no sveicinātājiem, sveicienu neatņemot,
22 no skatīšanās vieglas uzvedības sievietē
un no novēršanās no tuvinieka.
23 No daļas, kas citam pienākas, vai dāvanas piesavināšanās,
no precētas sievas aplūkošanas,
24 no lakstošanās ap savu kalponi:
netuvojies tās gultai!
25 No draugiem, izsakot apvainojumus:
neapvaino to apdāvinājis!
26 No dzirdētā atstāstīšanas,
no noslēpumu izpaušanas.
27 Tad patiešām būsi apveltīts ar kaunu
un ikviens cilvēks tev būs labvēlīgs.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
