1 Peļņas dēļ grēkojuši ir daudzi.
Kas raujas pēc pārticības, novērš acis.
2 Kur akmeņu salaidums, tur stiprina vadzi;
kur pirkšana un pārdošana, tur ieķīlēts grēks.
3 Ja vien bijību pret Kungu tāds cilvēks nepiesavināsies ar skubu,
drīz vien tā nams tiks nolīdzināts.
Domas – cilvēka vērtības mērs
4 Kā, sietu kratot, paliek atkritumi,
tā, cilvēkam domājot, – netīrumi.
5 Podnieka traukus pārbauda ceplī,
cilvēku vērtē pēc domu gaitas.
6 Kā auglis liecina par koku dārzā,
tā pausta doma – par cilvēka sirdi.
7 Necildini vīru, neiepazinies ar viņa domām,
jo cilvēkus vērtē pēc domu gaitas.
Taisnīguma tikums
8 No taisnīguma neatkāpjoties, to iegūsi
un tajā kā godības tērpā ietērpsies.
9 Kā savējo vidū mīt spārnotie,
tā patiesība mājup nāks pie tiem,
kas pēc patiesības rīkosies.
10 Kā lauva uzglūn laupījumam,
tā netaisnības darītājiem – grēks.
Cilvēks un viņa runa
11 Vienmēr gudrību pauž dievbijīgais,
turpretī nelga ir mainīgs kā mēnesis.
12 Kā prasa mirklis, tā izturies nejēgu vidū,
bet saprātīgo vidū esi pastāvīgs!
13 Atbaidoši skan muļķu teiktais,
izlaidīgi un grēcīgi viņu smiekli.
14 Mati saceļas, kad runā zvērēt ieradušais,
ausis jāaizbāž, tiem ķīvējoties.
15 Augstprātīgo ķildās – asinsizliešana.
Nožēlojami skan viņu gānīšanās.
Noslēpumu izpaušana
16 Kas izpaudis noslēpumus, tas zaudējis uzticību.
Velti meklēs savu dvēseles draugu.
17 Draugu iemīļojis, esi uzticīgs!
Un nedzenies pakaļ, ja esi izpaudis noslēpumus:
18 kā cilvēks zaudē aizgājēju,
esi zaudējis draudzību,
19 kā palaiž no saujas putnu,
esi šķīries no tuvākā. Nenotversi.
20 Nedzenies pakaļ – viņš ir tālu,
izbēdzis kā stirna no valgiem,
21 jo ievainojumus var apsaitēt,
apvainojumus piedot,
bet nav ko cerēt tam,
kas izpaudis noslēpumus.
Divkosības alga
22 Kas piemiedz aci, gudro ļaunu,
neviens nespēs atturēt viņu no tā.
23 Tavā klātbūtnē no viņa mutes plūdīs saldi glaimi,
par taviem vārdiem viņš būs sajūsmā,
bet aizmugurē šķobīs muti,
ar sašutumu izteiksies par tevis sacīto.
24 Es daudz ko neieredzu,
bet tā kā viņu – citu nevienu.
Arī Kungs neieredz viņu.
25 Kas akmeni met gaisā, met pats sev uz galvas.
Nodevīgs sitiens ievaino abus.
26 Kas bedri rok, pats iekritīs,
kas izliek valgus, sapīsies.
27 Kas ļaunu dara, tam gadīsies ļauns.
No kurienes nācis, to darītājs nezinās.
Atriebība un piedošana
28 Izsmiekls un apvainojumi – augstprātīgajam raksturīgi,
taču kā lauva tam uzglūn atriebība:
29 kas līksmo, dievbijīgam klūpot, pats sapīsies valgos,
un ciešanas samals to – pirms nāve būs pienākusi.
30 Arī ienaids un dusmas ir riebīgas,
taču grēcinieks tajās ir lietpratējs.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
