1 Gudrs dēls klausās tēva pamācību,
bet mēdītājs neklausa bārienu.
2 Cik mute prot izrunāt, tik tai laba –
bet viltvāržiem tīk vien varmācība.
3 Kas valda muti, tas nosargā savu dzīvību,
kas plāta lūpas, tam posts.
4 Sliņķis alkst, taču neko nedabū,
bet veicīgais – tas sāts.
5 Taisnais nīst melu darbus –
ko ļaundaris dara, tas smird un derdz.
6 Taisnība sargā to, kura ceļš taisns,
bet ļaundari saliec grēks.
7 Cits izliekas bagāts, bet viņam – nekā,
cits izliekas nabags, bet viņam – daudz mantas.
8 Cits savu dzīvību ar mantu izpērk,
bet tukšiniekam nenākas dzirdēt draudu.
9 Taisno gaisma spulgo,
bet ļaundaru spīgulis dziest.
10 Tik no lepnības ceļas ķildas –
kas ieklausās padomā, tam gudrība.
11 Kam žigla manta, tam rūk,
kas ar roku uzlasa, tam aug.
12 Ja cerība sebo, tad sirds sirgst –
kā dzīvības koks ir vēlme, kas piepildās.
13 Kas nievā vārdu, tas iet bojā,
kas bausli bijā, tam top dots.
14 Gudro mācība dzīvības avots –
lai izbēgtu no nāves slazdiem.
15 Gudrs prāts tiks atzīts,
bet viltvāržu ceļam gala neredz.
16 Gudrinieks visu dara ar zināšanu,
bet muļķis tik izrāda savu muļķību.
17 Ļauns sūtnis nodara postu,
uzticams vēstnesis – izdziedē.
18 Tam trūkums un negods, kas atmet pamācību, –
kas pieņem pārmācību, taps godāts.
19 Piepildīta vēlme dvēselei salda –
bet muļķim grūti atturēties no ļauna.
20 Kas staigā ar gudrajiem, tas top gudrs,
kas turas ar muļķiem, tas izput.
21 Grēkdarus vajā ļaunums,
bet taisnajiem top atmaksāts ar labu.
22 Labais atstāj mantojumu bērnu bērniem,
bet grēkdara mantojums tiek aiztaupīts taisnajam.
23 Uzplēsts lauks paēdina trūcīgo,
bet zūd pārticība, kad nav taisnības.
24 Kas taupa rīksti, nīst savu dēlu –
kas mīl, laikus to pārmāca.
25 Taisnajam maizes līdz sātam,
bet ļaundara vēders tukšs.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
