Lepnais Edoms tiks pazemots
Obadjas grāmata ir ceturtā no Divpadsmit praviešu grāmatām. Grāmatas nosaukums Obadjas grāmata ir nosaukta tā pravieša vārdā, kurš minēts grāmatas pašā sākumā Obadjas 1:1. Par Obadju nekas vairāk nav zināms. Tēma un saturs Galvenā tēma Obadjas grāmatā ir tiesas spriedums par Edoma tautu – tautu, kas provokatīvi nodēvēta par Ēsavu un tādējādi par brāļu tautu Jēkaba pēcnācējiem. Tā kā Edoms vien dīki noskatījās, kad Jūda tika iekarota un izpostīta, tad Dievs to sodīs. Domājams, ka pravietojums bija paredzēts kā mierinājums un iedrošinājums Jūdas tautas klausītājiem. Raksturojums Šī ir vismazākā grāmata Vecajā Derībā. Tajā ietverti vairāki pravietojumi par Edomu un Israēlu. Pravietojums par postu, kas notiks Edomam, ir ļoti līdzīgs Jeremijas 49. nodaļā aprakstītajam. Stila ziņā Obadjas grāmata ir galvenokārt dzeja, bet pēdējie grāmatas panti rakstīti prozā. Obadjas grāmata: uzbūve Obadjas grāmata ir vismazākā Bībeles grāmata Vecajā Derībā, to veido tikai viena nodaļa, kurai ir divas daļas: Obadjas grāmata: uzrakstīšanas laiks Teksts nesatur nekādas reālas vēsturiskas norādes, saskaņā ar kurām varētu noteikt laiku, kad Obadja kalpoja. Pravietojums, ar kuru šī grāmata iesākas, norāda uz faktu, ka pravietis Obadja bija radniecīgs gars pravietim Jeremijam. Obadjas 1:1–4 ļoti līdzinās Jeremijas 49:14–16 tekstam. Ir vispārpieņemts, ka Obadjas 1:11–14 norāda uz Jeruzālemes iekarošanu un izpostīšanu, kuru 586. g. pirms Kristus veica bābelieši. Divpadsmit pravieši Obadjas grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
1
Obadjas grāmata ir ceturtā no Divpadsmit praviešu grāmatām. Grāmatas nosaukums Obadjas grāmata ir nosaukta tā pravieša vārdā, kurš minēts grāmatas pašā sākumā Obadjas 1:1. Par Obadju nekas vairāk nav zināms. Tēma un saturs Galvenā tēma Obadjas grāmatā ir tiesas spriedums par Edoma tautu – tautu, kas provokatīvi nodēvēta par Ēsavu un tādējādi par brāļu tautu Jēkaba pēcnācējiem. Tā kā Edoms vien dīki noskatījās, kad Jūda tika iekarota un izpostīta, tad Dievs to sodīs. Domājams, ka pravietojums bija paredzēts kā mierinājums un iedrošinājums Jūdas tautas klausītājiem. Raksturojums Šī ir vismazākā grāmata Vecajā Derībā. Tajā ietverti vairāki pravietojumi par Edomu un Israēlu. Pravietojums par postu, kas notiks Edomam, ir ļoti līdzīgs Jeremijas 49. nodaļā aprakstītajam. Stila ziņā Obadjas grāmata ir galvenokārt dzeja, bet pēdējie grāmatas panti rakstīti prozā. Obadjas grāmata: uzbūve Obadjas grāmata ir vismazākā Bībeles grāmata Vecajā Derībā, to veido tikai viena nodaļa, kurai ir divas daļas: Obadjas grāmata: uzrakstīšanas laiks Teksts nesatur nekādas reālas vēsturiskas norādes, saskaņā ar kurām varētu noteikt laiku, kad Obadja kalpoja. Pravietojums, ar kuru šī grāmata iesākas, norāda uz faktu, ka pravietis Obadja bija radniecīgs gars pravietim Jeremijam. Obadjas 1:1–4 ļoti līdzinās Jeremijas 49:14–16 tekstam. Ir vispārpieņemts, ka Obadjas 1:11–14 norāda uz Jeruzālemes iekarošanu un izpostīšanu, kuru 586. g. pirms Kristus veica bābelieši. Divpadsmit pravieši Obadjas grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
Obadjas redzējums. Tā Kungs Dievs saka par Edomu! Mēs dzirdējām vēsti no Kunga,
pie tautām sūtīts vēstnesis:
“Celieties! Celsimies karam pret tiem!
2 Redzi, es tevi padarīšu par niecīgāko starp tautām,
nievāts tu tiksi bez gala!
3 Sirds iedomība tevi pievīla –
tu mīti drošos klinšu namos,
tavs mājoklis augstumos,
tu saki sev:
kas mani nogrūdīs lejā!?
4 Ja tu kā ērglis paceltos,
ja zvaigznājā ligzdu vītu,
pat no turienes es tevi nogrūdīšu!”
saka Kungs.
5 Ja zagļi tev uznāks, ja naktī laupītāji –
tad gan tie tevi postīs!
Vai tie var nozagt vairāk par to, kas ir?
Ja vīnogu šķinēji nāks, vai tad neatliks ne ogas?
6 Kā tie aptīrīja Ēsavu, kā nolaupīja viņa dārgumus!
7 Tie, ar kuriem tu derībā,
trenc tevi no savām robežām,
tie, kas bija mierā ar tevi,
nu tevi pieviļ un pievārē.
Kas tavu maizi ēdis,
nu izliek tev tīklus –
tu pat nepamani!
8 “Gan tajā dienā,”
saka Kungs,
“es izdeldēšu Edomā gudros
un saprašanu no Ēsava kalniem!
9 Iztrūcināti tavi spēkavīri, Tēmān!
Lai sacērt ikvienu,
lai kauj tos, kas Ēsava kalnā!
Edoms ir noziedzies pret savu brāli
10 Par to, ka tu darīji pāri savam brālim Jēkabam,
tu tiksi ietērpts kaunā, iznīdēts uz mūžiem!
11 Tajā dienā tu viņu pameti,
tajā dienā naidnieki laupīja mantu,
svešinieki nāca pa viņa vārtiem
un meta kauliņus par Jeruzālemi –
tu biji viens no tiem!
12 Tādēļ tu vairs neuzlūkosi savu brāli nelaimes dienā!
Tu nepriecāsies par Jūdas dēliem posta dienā
un lielu muti vis netaisīsi ciešanu dienā!
13 Tu neienāksi pa manas tautas vārtiem nelaimes dienā,
tu neskatīsi viņu bēdas nelaimes dienā,
tu nesagrābsi viņu mantu nelaimes dienā,
14 tu nestāvēsi krustcelēs, kaudams bēgļus,
tu nenodosi palikušos ciešanu dienā –
15 jo Kunga diena ir klāt visām tautām!
Kā tu darīji, tā darīs tev!
Tevis darītais nāks pār tevi pašu!
16 Kā jūs dzērāt manā svētajā kalnā,
tā visas tautas dzers bez mitas –
tie dzers un rīs, un būs, it kā viņu nebūtu bijis!
Israēls atgūs zemi
17 Ciānas kalnā būs glābiņš, tur būs svētums,
un Jēkaba nams atkal iemantos savu īpašumu!
18 Jēkaba nams būs uguns,
Jāzepa nams – liesma
un Ēsava nams – salmi!
Tie abi tos aizdegs un aprīs,
ka no Ēsava nama nekas nepaliks pāri!” –
jo Kungs tā runājis.
19 Tie, kas Negebā, iemantos Ēsava kalnus,
kas mīt ielejās, iemantos filistiešus,
un viņi iegūs Efraima un Samarijas laukus,
bet Benjāminam tiks Gileāda!
20 Šie gūstekņi, Israēla dēli, kas kanaāniešiem, –
mantos līdz Cārfatai!
Bet Jeruzālemē sagūstītie, kas Sefāradā,
iemantos Negeba pilsētas!
21 Uzkāps glābēji Ciānā tiesāt Ēsava kalnu,
un valstība piederēs Kungam!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
