Nazīrieši
1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: gan vīrs, gan sieva, kas dod nazīrieša solījumu, lai nošķirtu sevi Kungam, 3 lai atturas no vīna un skurba dzēriena, lai nedzer ne vīna, ne skurba dzēriena etiķi, lai vispār nedzer vīnogu sulu, lai neēd ne svaigas, ne žāvētas vīnogas. 4 Visu savu nošķirtības laiku lai neēd neko, kas gatavots no vīnogām, no to sēklām vai mizām. 5 Visu nošķirtības zvēresta laiku lai skuveklis nenāk pār viņa galvu – iekams paiet laiks, kurā viņš nošķirts Kungam, – viņš lai ir svēts, lai ļauj uz savas galvas kuplot cirtām. 6 Visu laiku, kamēr viņš ir nošķirts Kungam, lai viņš netuvojas mironim, 7 pat ne savam tēvam, ne savai mātei, ne savam brālim, ne savai māsai, ka nepaliek nešķīsts, tiem mirstot, jo viņam uz galvas ir nošķirtības zīme Dievam. 8 Visas dienas, kamēr viņš ir nošķirts, viņš ir svēts Kungam. 9 Ja viņam blakus piepeši kāds nomirst un viņš apgāna savu nazīrieša galvu, tad viņš lai noskuj savu galvu savā šķīstīšanās dienā, lai noskuj to septītajā dienā. 10 Astotajā dienā lai viņš pienes divas dūjas vai divus balodēnus priesterim pie Saiešanas telts durvīm. 11 Vienu priesteris lai upurē par grēku upuri, bet otru – par sadedzināmo upuri un veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, pieskardamies mironim, tad viņš lai atkal svēta savu galvu tajā pašā dienā. 12 Lai viņš svētī Kungam savu nošķirtības laiku un upurē gadu vecu jēru par vainas upuri, bet iepriekšējais laiks neskaitās, jo viņa nošķirtība tika apgānīta.
13 Šis ir likums par nazīrieti. Tajā dienā, kad paiet viņa nošķirtības laiks, lai viņu ved pie Saiešanas telts durvīm. 14 Lai viņš pienes Kungam savu upuri – vienu gadu vecu jēru bez vainas sadedzināmajam upurim un vienu gadu vecu aitiņu bez vainas grēku upurim, un vienu aunu bez vainas miera upurim, 15 un grozu neraudzētas maizes no labākajiem miltiem, cepumus, kas iejauti eļļā, un neraudzētus plānos cepumus, kas svaidīti ar eļļu, un labības dāvanu, un lejamo upuri. 16 Lai priesteris to pienes Kunga priekšā un upurē viņa grēku upuri un viņa sadedzināmo upuri. 17 Aunu lai upurē par miera upuri Kungam kopā ar neraudzētās maizes grozu, un priesteris lai pienes arī labības dāvanu un lejamo upuri. 18 Saiešanas telts durvīs nazīrietis lai noskuj savu svētīto galvu, lai ņem savas svētītās galvas matus un iemet ugunī, kas zem miera upura. 19 Tad priesteris lai ņem vārīto auna plecu un vienu neraudzētas maizes cepumu no groza, un vienu neraudzēto plāno cepumu un dod nazīrietim, kad viņš noskuvis savas nošķirtības matus. 20 Lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā – tas ir svētums, kas tiek priesterim kopā ar līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku. Pēc tam nazīrietis var dzert vīnu.”
21 Šis ir likums par nazīrieti, kurš devis zvērestu, par viņa upuri Kungam, par to, kas ir viņa nošķirtība. Arī par to, ko viņš var darīt, kam sniedzas viņa rocība – saskaņā ar zvērestu, ko viņš devis, lai viņš to dara pēc likuma par nazīriešiem.
Ārona svētība
22 Un Kungs sacīja Mozum: 23 “Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem:
24 lai Kungs tevi svētī, lai tevi sargā,
25 lai Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi,
26 lai Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!
27 Lai tie liek manam vārdam skanēt pār Israēla dēliem, un es svētīšu viņus!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
