Mihas spriedums par valdniekiem un praviešiem
1 Es teicu:
“Jel klausieties, Jēkaba vadoņi
un Israēla nama valdnieki, –
vai jums nebija jāzina, kas ir taisna tiesa?
2 Tie, kas nīst labu un mīl ļaunu,
kas plēš ādu un miesu no kauliem,
3 kas rij manas tautas miesu,
plēš tiem ādu un drupina viņu kaulus,
plāj uz pannas un gaļu met katlā, –
4 tie sauks uz Kungu,
bet viņš tiem neatbildēs,
viņš novērsīs savu vaigu no tiem,
jo tie ļaunu vien darījuši!”
5 Tā saka Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu:
“Kad mute tiem pilna, tie sludina mieru,
kas nedod kārumus, pret to sludina karu.
6 Tādēļ nakts pār jums bez redzējumiem
un tumsa pār jums bez pareģojumiem,
saule pār praviešiem norietēs,
un satumsīs pār viņiem diena.
7 Tad redzētāji būs apkaunoti
un pareģi apjukuši,
tie mulsumā apslēps bārdas,
jo nav viņiem atbildes no Dieva.”
8 Bet es – pilns spēka un Kunga Gara
un tiesas un drosmes
atgādināt Jēkabam viņa noziegumu
un Israēlam viņa grēku!
9 Jel ieklausieties,
Jēkaba nama vadoņi un Israēla nama valdnieki,
kas nicināt tiesu un sagrozāt visu, kas taisns,
10 kas Ciānu ceļat uz asinīm
un Jeruzālemi uz varasdarbiem!
11 Tās vadoņi par kukuli iztiesā,
tās priesteri par maksu māca,
tās pravieši par sudrabu pareģo,
turklāt vēl atsaucas uz Kungu:
“Vai tad Kungs nav mūsu vidū? –
Ļaunums nenāks pār mums!”
12 Tādēļ jūsu dēļ Ciānu uzars kā lauku,
Jeruzāleme kļūs par drupu kaudzi
un Nama kalns par mežainu augstieni!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
