Cilvēku un Dieva plāni
1 Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību,
kas savās guļvietās izprāto ļaunu,
ar rīta gaismu viņi to paveic,
jo viņi to spēj!
2 Viņi iekāro laukus un sagrābj tos,
tāpat namus un atņem tos!
Viņi padzen cilvēku no sava nama,
vīru no sava mantojuma.
3 Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, ļaunu es esmu iecerējis pret šo dzimtu,
no tā jūs nepasargāsiet savus skaustus,
augstprātībā vairs nestaigāsiet,
jo šis ir ļauns laiks!”
4 Todien jūs izzobos ar parunu,
jums uzdziedās raudu dziesmu:
“Mēs postīt izpostīti,
manas tautas īpašums izdāļāts! –
Ak, kādēļ viņš man to atņem,
atkritējiem viņš izdāļā mūsu tīrumus?!”
5 Tādēļ Kunga sapulcē tev nebūs neviena,
kas sadala zemi pēc lozes.
Viltus pravieši un sludinātāji
6 “Jel nesludiniet!” – tā viņi sludina.
Lai viņiem nesludina un kauns netiek novērsts!
7 Jēkaba nams, tā tiek runāts:
“Vai tik vājš ir Kunga Gars,
ka šie būtu viņa darbi?”
Vai mani vārdi nedara labu
tiem, kas iet taisnus ceļus?
8 Nupat vēl bija mani ļaudis –
nu kļuvuši par naidniekiem!
Pretimnācējam laupāt apmetni un svārkus,
mierīgiem ceļiniekiem klājas, kā nākot no kara!
9 Manas tautas sievas jūs patriecat
no viņu jaukajiem namiem!
Viņu bērniem jūs atņemat
uz mūžiem manu svētību!
10 Celieties un ejiet! –
Šī nav vieta atpūtai,
un, tādēļ ka nešķīsta,
tā tiks sagrauta un necelsies!
11 Ja nāktu vīrs, viltus garā runādams melus:
“Es tev sludināšu par vīnu un stipru dziru…” –
tas būtu īstais sludinātājs šai tautai!
Apsolījums Israēla atlikumam
12 Es lasīt uzlasīšu jūs visus, Jēkab,
pulcēt sapulcēšu Israēla atlikumu,
savākšu vienkop kā avis aplokā –
kā ganāmpulks ganībās drūzmēsies ļaudis.
13 Ceļa lauzējs kāpj augšā viņiem pa priekšu,
tie izlaužas cauri vārtiem un iziet pa tiem,
viņu ķēniņš dodas pa priekšu,
un Kungs viņus vada!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
