Dieva vēstījums Samarijai
Mihas grāmata ir sestā no Divpadsmit praviešu grāmatām. Grāmatas nosaukums Grāmata ir nosaukta pravieša Mihas vārdā, kurš cēlies no Morešet-Gatas. Morešet-Gata atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Jeruzālemes. Saskaņā ar Mihas 1:1 Miha sāka savu pravieša kalpošanu Jotāma, Ahāza un Jehizkijāhu valdīšanas laikā, kas bija 750.–700. g. pirms Kristus. Šajā laika periodā asīrieši ieņēma Israēla – Ziemeļu valsts – galvaspilsētu Samariju. Asīrieši draudēja iekarot arī Dienvidu valsti Jūdu un Jeruzālemi. Tēmas Svarīgākās tēmas šajā grāmatā ir: Visa šīs grāmatas vēsts ir apkopota Mihas 1:5–7: ja Jūda un Jeruzāleme neklausīs, tad tām notiks tas pats, kas notika ar Samariju. Raksturojums Mihas grāmata sastāv no pravietojumiem, kuriem nav ievada stāstījuma formā. Daži pravietojumi ir dialogu formā. Pravietojumu stils ir raits un izteiksmīgs. Paralēles Mihas grāmatā atrodamas vairākas paralēles ar citiem Bībeles tekstiem: Mihas grāmata: uzbūve Mihas grāmatu var iedalīt trīs galvenajās daļās: Divi pravieši Mihas grāmatu veido divi vairāk vai mazāk neatkarīgi pravietisku izteikumu krājumi: paša Mihas (Mihas 1–5) un nezināma pravieša no Ziemeļu valsts Israēla. Šis nezināmais pravietis darbojās Jotāma un Āhāza valdīšanas laikā astotā gadsimta trešajā ceturksnī pirms Kristus (Mihas 6–7). Vairāku iemeslu dēļ ir iespējams, ka Mihas grāmata sastāv no divām daļām: Nosaukums Šī grāmata kopumā ir piedēvēta moraštietim Miham no (Mihas 1:1). Hozejas, Amosa un Cefanjas grāmatu nosaukumi, kas atrodas pašā grāmatas sākumā, ir vairāk vai mazāk identiski. Tas mudina domāt, ka Mihas grāmata agrāk bija daļa no neliela četru pravietisku grāmatu krājuma. Galu galā šis krājums tika iekļauts tā sauktajā Dodekapropetonā – Divpadsmit praviešu grāmatā. Mihas grāmata:...
1
Mihas grāmata ir sestā no Divpadsmit praviešu grāmatām. Grāmatas nosaukums Grāmata ir nosaukta pravieša Mihas vārdā, kurš cēlies no Morešet-Gatas. Morešet-Gata atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Jeruzālemes. Saskaņā ar Mihas 1:1 Miha sāka savu pravieša kalpošanu Jotāma, Ahāza un Jehizkijāhu valdīšanas laikā, kas bija 750.–700. g. pirms Kristus. Šajā laika periodā asīrieši ieņēma Israēla – Ziemeļu valsts – galvaspilsētu Samariju. Asīrieši draudēja iekarot arī Dienvidu valsti Jūdu un Jeruzālemi. Tēmas Svarīgākās tēmas šajā grāmatā ir: Visa šīs grāmatas vēsts ir apkopota Mihas 1:5–7: ja Jūda un Jeruzāleme neklausīs, tad tām notiks tas pats, kas notika ar Samariju. Raksturojums Mihas grāmata sastāv no pravietojumiem, kuriem nav ievada stāstījuma formā. Daži pravietojumi ir dialogu formā. Pravietojumu stils ir raits un izteiksmīgs. Paralēles Mihas grāmatā atrodamas vairākas paralēles ar citiem Bībeles tekstiem: Mihas grāmata: uzbūve Mihas grāmatu var iedalīt trīs galvenajās daļās: Divi pravieši Mihas grāmatu veido divi vairāk vai mazāk neatkarīgi pravietisku izteikumu krājumi: paša Mihas (Mihas 1–5) un nezināma pravieša no Ziemeļu valsts Israēla. Šis nezināmais pravietis darbojās Jotāma un Āhāza valdīšanas laikā astotā gadsimta trešajā ceturksnī pirms Kristus (Mihas 6–7). Vairāku iemeslu dēļ ir iespējams, ka Mihas grāmata sastāv no divām daļām: Nosaukums Šī grāmata kopumā ir piedēvēta moraštietim Miham no (Mihas 1:1). Hozejas, Amosa un Cefanjas grāmatu nosaukumi, kas atrodas pašā grāmatas sākumā, ir vairāk vai mazāk identiski. Tas mudina domāt, ka Mihas grāmata agrāk bija daļa no neliela četru pravietisku grāmatu krājuma. Galu galā šis krājums tika iekļauts tā sauktajā Dodekapropetonā – Divpadsmit praviešu grāmatā. Mihas grāmata:...
Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi. 2 Dzirdiet, visas tautas!
Klau, zeme un viss, kas to pilda!
Kungs Dievs pret jums liecinās,
Kungs – no sava svētā tempļa.
3 Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes,
nāk lejā un samin zemes augstienes.
4 Kalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas,
kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.
5 Tas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ,
tādēļ ka grēkojis Israēla nams!
Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija?
Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?
6 “Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā,
par vietu, kur stāda vīnadārzu.
Tās akmeņus sabēršu ielejā,
tās pamatus atsegšu!
7 Visus tās elkus sadauzīs,
tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī,
visus tās dievekļus es izputināšu –
par maukas algu tie taisīti,
par maukas algu tie atkal paliks!”
Vēstījums Jūdas pilsētām
8 Par to man jākliedz un jābrēc,
jāstaigā basam un kailam,
jāklaigā kā šakālim,
jāvaid kā pūcei.
9 Viņas brūces nav dziedināmas –
tās cirstas jau Jūdā,
jau manas tautas vārtos,
jau Jeruzālemē!
10 To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet!
Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!
11 Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota.
Caanānas iemītniece neiznāk laukā;
Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!
12 Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece,
jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.
13 Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! –
No viņas sākās Ciānas meitas grēks,
tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.
14 Tādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai.
Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.
15 Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece,
un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā .
16 Apcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ,
noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.