Ījabs: ļaunums un vardarbība valda virs zemes
1 Kāpēc Visuvarenais nav noteicis laikus
un slēpj savas dienas tiem, kas viņu pazīst?
2 Ļaundari robežas pārceļ,
lopus nolaupa un sev gana,
3 bāreņa ēzeli aizdzen,
ņem par ķīlu atraitnes vērsi,
4 trūcīgo nogrūž no ceļa!
Visi nabagi meklē slēpties,
5 kā mežēzeļi tie tuksnesī dodas
un nopūlas iztiku meklēt,
klajumā lūko barību bērniem,
6 tīrumā tie mistrus sašķin,
ļaundara vīnadārzā tie plūc,
7 kaili tie guļ, jo drānu nav
un nav apsega salā,
8 kalnu lietū tie mirkst,
nav patvēruma – klinti tie skauj.
9 Tiem bāreni atrauj no krūts
un no nabaga ņem ķīlu!
10 Kaili tie skraida, tiem drānu nav,
izsalkuši tie kūļus nes,
11 eļļu tie spiež starp akmeņiem,
min vīnspaidu, bet pašiem slāpst.
12 Pilsētā cilvēki vaid,
nokauto dvēseles brēc,
bet Dievs nemana nelietību!
13 Ir tādi, kas spītē gaismai,
tās ceļus tie nezina,
nestaigā tās takās.
14 Pirms ausmas slepkava ceļas,
nabagu un trūcīgo nokauj,
pa nakti tas zogas kā zaglis.
15 Laulības pārkāpēja acis mijkrēsli gaida,
saka: nemanīs mani ne acs! –
Savu vaigu tas aizsedz.
16 Tumsā tie namus uzlauž,
bet dienā sēž ieslēgušies,
gaismas tie nejauš.
17 Rīts tiem visiem kā nāves ēna,
tiem tīk šaušalas un nāves ēna.
18 Ūdeņi tādus aizmēž!
Nolādēts viņu zemes gabals,
nenāks tie savā vīnadārzā!
19 Izkaltusi zeme un tveice ņem sniega ūdeņus,
kaps ņem grēciniekus.
20 Mātes klēpis aizmirsīs tos,
mielosies ar viņiem tārpi,
nepieminēs tos nekur –
lūst netaisnība kā koks!
21 Tie aplaupa neauglīgu sievu bez bērniem
un atraitnei nedara labu.
22 Viņš varenos izvazā ar savu spēku,
kad viņš ceļas, tie necer vairs dzīvot.
23 Viņš dara tos drošus un spēcina,
bet viņa acis vēro to ceļus!
24 Tie ceļas uz brīdi un vairs nav,
tie iznīkst kā visi, tie līkst,
kā vārpu gali tie vīst.
25 Vai tā nav – kas man uzrādīs melus?
Kurš atspēkos manus vārdus?”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
