Jēzus saruna ar Nikodēmu
1 Bija kāds cilvēks starp farizejiem, vārdā Nikodēms, viens no jūdu varasvīriem. 2 Tas atnāca naktī pie Jēzus un viņam sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka tu esi Skolotājs, no Dieva nācis. Jo tādas zīmes, kā tu dari, nevar darīt neviens, ja vien Dievs nav ar to.” 3 Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas nepiedzimst no jauna , tas nespēj redzēt Dieva valstību.” 4 Nikodēms viņam sacīja: “Kā var cilvēks piedzimt, vecs būdams? Vai tad var otrreiz ieiet savas mātes miesās un piedzimt?” 5 Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā! 6 Kas piedzimis no miesas, ir miesa, un, kas piedzimis no Gara, ir gars. 7 Nebrīnies, ka es tev sacīju: “Jums jāpiedzimst no jauna!” 8 Vējš pūš, kur grib, un tu dzirdi tā skaņu, bet tu nezini, no kurienes tas nāk un kurp iet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara.” 9 Nikodēms viņam jautāja: “Kā tas var notikt?” 10 Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi Israēla skolotājs, un tu to nezini? 11 Patiesi, patiesi es tev saku: mēs runājam to, ko zinām, un liecinām to, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. 12 Ja es jums runāju par zemes lietām un jūs neticat – kā jūs ticēsiet tad, kad es runāšu par debess lietām? 13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi tas, kas no debesīm nokāpis – Cilvēka Dēls. 14 Un, kā Mozus čūsku ir paaugstinājis tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, 15 lai ikvienam, kas viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība. 16 Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. 17 Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. 18 Kas tic viņam, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, jo tas nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam. 19 Tiesas spriedums ir tāds, ka gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tādēļ ka viņu darbi bija ļauni. 20 Ikviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti. 21 Bet, kas patiesību dara, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi kļūtu atklāti, ka tie darīti Dievā.”
Jānis Kristītājs par Jēzu
22 Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nāca jūdu zemē, un tur viņš pavadīja laiku ar tiem un kristīja. 23 Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salīmas; ūdens tur bija daudz, un ļaudis nāca un tika kristīti. 24 Tad Jānis vēl nebija iemests cietumā. 25 Starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu notika strīds par šķīstīšanos. 26 Tie nāca pie Jāņa un sacīja: “Rabi, tas, kurš bija ar tevi viņpus Jardānas, par kuru tu esi liecinājis, redzi, viņš kristī, un visi nāk pie viņa.” 27 Jānis atbildēja: “Cilvēks pats nespēj ņemt neko, ja vien tas viņam nav dots no debesīm. 28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā. 29 Tas, kam ir līgava, ir līgavainis, bet līgavaiņa draugs, stāvēdams klāt un viņu dzirdēdams, ar lielu prieku priecājas par līgavaiņa balsi. Nu šis mans prieks ir piepildījies. 30 Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”
Kas nāk no debesīm, tas ir augstāks par visiem
31 Kas nāk no augšienes, tas ir augstāks par visiem. Kas ir no zemes, tas ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas liecina, 32 ko ir redzējis un dzirdējis, bet neviens nepieņem viņa liecību. 33 Kas šo viņa liecību ir pieņēmis, tas ir apstiprinājis, ka Dievs ir patiess. 34 Ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs savu Garu dod bez mēra. 35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā. 36 Tam, kas tic Dēlam, ir mūžīgā dzīvība, bet, kas Dēlu neklausa, tas dzīvību neredzēs, un Dieva dusmas paliek uz viņa.