Vēstījums Jūdas ķēniņiem
1 Tā saka Kungs: “Ej uz Jūdas ķēniņa namu un saki tur šos vārdus: 2 saki: klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas nāk pa šiem vārtiem:
3 tā saka Kungs: dariet tiesu un taisnību un glābiet aplaupīto no apspiedēju rokas, un neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, nedariet pāri, un neizlejiet šai vietā nevainīgā asinis. 4 Ja jūs tā darīsiet, pa šiem vārtiem nāks ķēniņi, kas sēž uz Dāvida troņa, brauc ratos, jāj zirgos, – viņi un viņu kalpi, un tauta. 5 Bet, ja jūs neklausīsieties šajos vārdos, es zvēru pie sevis, saka Kungs, par drupām kļūs šis nams!”
6 Jo tā saka Kungs Jūdas ķēniņa namam:
“Tu mana Gileāda,
Lebanona virsotne!
Vai lai nepadaru tevi par tuksnesi,
par pilsētu, kur neviens nemīt?
7 Es svētīšu pret tevi postītājus,
katru ar savu ieroci,
tie nocirtīs tavus labākos ciedrus
un iemetīs tos ugunī!
8 Cauri šai pilsētai ies daudzas tautas, un tie teiks viens otram: kādēļ Kungs tā darīja šai lielajai pilsētai? 9 Un atbildēs: tādēļ, ka viņi atmeta sava Kunga Dieva derību – zemojās citiem dieviem un vergoja tiem!”
10 Mirušo neapraudiet
un par to nevaimanājiet!
Raudāt raudiet par to, kurš aiziet,
jo tas vairs atpakaļ nenāks
un neredzēs zemi, kur dzimis!
11 Jo tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Šallūmu, Jošijāhu dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Jošijāhu, – viņš no šejienes aizgāja un vairs neatgriezīsies: 12 “Tajā vietā, kur viņu aizveda trimdā, – tur viņš mirs un šo zemi vairs neredzēs!”
13 Vai! tam, kurš savu namu bez taisnības būvē
un savas jumtistabas bez tiesas!
Tam kaimiņš vergo par velti –
pūles tam neatlīdzina.
14 Tas saka: uzcelšu sev dižu namu
plašām jumtistabām,
izcirtīšu logus,
ar ciedru izklāšu
un sarkanu izmālēšu!
15 Vai tu valdi tādēļ,
ka dižojies ciedros?
Tavs tēvs –
vai viņš neēda un nedzēra?
Vai tiesu un taisnību nedarīja?
Tad viņam klājās labi!
16 Viņš tiesāja
sērdieņa, nabaga tiesu –
tad bija labi! –
“Vai tad tas nenozīmē
pazīt mani?”
saka Kungs.
17 Bet tavas acis un sirds
tik uz netaisnu mantu vien,
tik nevainīga asinis liet,
tik uz spaidiem
un varasdarbiem!
18 Tādēļ tā saka Kungs Jūdas ķēniņam Jehojākīmam, Jošijāhu dēlam:
“Lai tie neraud par viņu:
vai, mans brāli, vai, mana māsa! –
lai tie viņu neapraud:
vai, mans kungs, vai, diženais! –
19 Ēzeļa kapā viņu apraks,
izvazās un izmētās
aiz Jeruzālemes vārtiem!”
20 Ej uz Lebanonu un kliedz,
cel Bāšānā balsi,
un kliedz no Abārīma kalniem,
jo visi tavi mīlnieki noslānīti!
21 Es runāju uz tevi,
kad tev klājās labi,
tu teici: es neklausīšos!
Tas ir ceļš,
ko tu jau kopš jaunības min –
tu neklausies manā balsī!
22 Visus tavus ganus
ganīs vējš,
un tavi mīlnieki
gūstā aizies –
tad tu būsi bez kauna, bez goda!
23 Lebanona iemītniece,
kas ligzdo starp ciedriem! –
kā tu vaidēsi,
kā tevi pārmāks sāpes –
kā radību mokās!
24 “Es dzīvs,” saka Kungs, “kaut Konjāhu, Jehojākīma dēls, būtu gredzens uz manas labās rokas, tik un tā es viņu norautu no turienes! 25 Es atdošu tevi tiem, no kuriem tu baidies, – Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram rokā un kaldiešiem! 26 Es aiztriekšu tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, uz citu zemi, kur jūs neesat dzimuši, – un tur jūs mirsiet! 27 Un uz zemi, kur viņi kāros atgriezties, – tur tie neatgriezīsies!”
28 Vai šis vīrs Konjāhu
ir nevērtīgs sasists trauks?
Vai krūka, kas netīk nevienam?
Kādēļ viņš aiztriekts un viņa pēcnācēji
aizvesti uz zemi, ko viņi nepazīst?
29 Zeme, zeme, zeme,
klausies Kunga vārdu!
30 Tā saka Kungs:
“Pierakstiet viņu kā tādu,
kas ir bez bērniem,
kā vīru, kam nesokas viņa dienās, –
nenāks no viņa pēcnācējiem vīrs,
kas sēdētu Dāvida tronī un valdītu Jūdā!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
