Judītes lūgšana
1 Bet Judīte krita uz sava vaiga pielūgt Dievu; viņa bēra sev uz galvas pelnus un atsedza maisu, kas viņai bija mugurā. Tieši tobrīd Jeruzālemē Dieva namā tika dedzināts tā vakara kvēpināmais, un Judīte kliedza skaļā balsī uz Kungu, sacīdama: 2 “Kungs, mana tēva Simeona Dievs, kam devi rokā zobenu, lai atriebtu sveštautiešiem, kas atraisīja jaunavas klēpi nešķīstībai, kas atkailināja gurnus kaunam un apgānīja klēpi apsmieklam, tu taču sacīji: tā nebūs notikt, bet viņi darīja. 3 Par to tu atdevi viņu virsniekus noslepkavošanai un viņu midzeni, kur notika apkaunošana, mērci asinīs un siti viņu kalpus kopā ar valdniekiem un valdniekus viņu troņos. 4 Viņu sievas tu atdevi izlaupīšanai un viņu meitas gūstniecībai, un visu viņu laupījumu sadalīt starp taviem mīļotajiem dēliem, kas aizdegās tavu dusmu kvēlē un atrieba savu asiņu aptraipīšanu, piesaucot tevi par palīgu, Kungs, mans Dievs, un tagad uzklausi mani, atraitni. 5 Tu dari visu, kas bija pirms un kas ir šajā brīdī, un kas būs; tu turi prātā, kas notiek pašlaik un kas notiks, un viss piepildās, kā tu biji nodomājis, 6 un viss atnāk, kā tu to esi gribējis, un saka: redzi, mēs esam klāt, jo visi tavi ceļi ir gatavi un tavs spriedums paredz visu iepriekš. 7 Redzi, asīrieši, tik daudzskaitlīgi savā spēkā, ir paaugstinājušies uz zirgiem un jātniekiem, dižojas ar kājnieku spēku, cer uz vairogu, šķēpu, loku un lingu un nezina, ka tu esi Kungs, kas satriec ienaidniekus. 8 Kungs ir tavs vārds – satriec viņus ar savu varenību un izgaisini viņu spēku ar savām dusmām, jo viņi gribēja apgānīt tavus svētumus, aptraipīt tava godības vārda miera telti, ar dzelzi notriekt tava altāra pestīšanas ragu. 9 Uzlūko viņus viņu augstprātībā, sūti savas dusmas pār viņu galvām, dod manās – atraitnes – rokās spēku paveikt, ko esmu nodomājusi. 10 Ar manas viltības lūpām sit kalpu ar valdnieku un valdnieku ar kalpu, sadauzi viņu paaugstināšanos ar sievietes roku. 11 Jo ne jau daudzumā tavs spēks, nedz tava valdīšana balstās uz spēku, bet tu esi Dievs pazemīgajiem, tu esi palīgs vismazākajiem, aizstāvis nespējīgajiem, tu uzlūko cerību zaudējušos, izglāb bezcerīgos. 12 Jā, jā, mana tēva Dievs un Israēla mantojuma Dievs, debesu un zemes Valdniek, ūdeņu Radītāj, visas tavas radības Ķēniņ, tu, Kungs, uzklausi manus lūgumus. 13 Dari manu vārdu un viltību par ievainojumu un brūci tiem, kas ir sazvērējušies pret tavu derību un tavu svēto namu, pret Ciānas kalnu un tavu dēlu mantojuma namu. 14 Liec atzīt un saprast visām tautām un visām ciltīm, ka tu esi Dievs, visu spēku un stiprumu Dievs, un nav cita, kas būtu Israēlam par vairogu, kā vien tu.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
