1 Tautas sūtīja pie viņa vēstnešus ar miera lūgumiem, sacīdami: 2 “Mēs, lielā ķēniņa Nebūkadnecara bērni, metamies pie zemes tava vaiga priekšā, izmanto mūs, kā tev labpatīk. 3 Redzi, mūsu ganāmpulki un visa mūsu zeme, un visi kviešu lauki, un sīklopi, un liellopi, un visi mūsu mājokļu laidari guļ tavā priekšā, lieto pēc savas patikšanas; 4 un, redzi, arī mūsu pilsētas un iedzīvotāji tajās ir tavi kalpi, nāc un apejies ar tiem, kā tev šķiet labi esam.” 5 Un vīri ieradās pie Holoferna un viņam paziņoja visus šos vārdus. 6 Tad viņš ar savu karaspēku nokāpa piejūrā un ieņēma un nocietināja augstienes pilsētas, un ņēma no tām izlases vīrus savu sabiedroto karaspēkā, 7 un ļaudis no visas apkārtnes uzņēma viņu ar vainagiem, dziedādami un dejodami, un skandinādami timpānus. 8 Un Holoferns izpostīja visas viņu svētvietas un izcirta viņu svētbirzis, un viņam bija atļauts izdeldēt visus zemes dievus, lai visas tautas kalpotu tikai Nebūkadnecaram un visas tautības un ciltis piesauktu viņu kā dievu.
Jūdu pretošanās Holofernam Palestīnā
9 Tad viņš nonāca līdz Esdrelonai Dotajas tuvumā, kas ir pretī lielajai Jūdejas kalnu grēdai, 10 un uzcēla tur nometni vidū starp Gebu un skitiešu pilsētu un uzkavējās šeit veselu mēnesi, lai savāktu savam karaspēkam uzkrājumus.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
