1 Kā uguns aizdedz žagarus,
kā uguns uzvāra ūdeni,
tā tavi pretinieki iepazīs tavu vārdu,
lai tautas dreb tavā priekšā;
2 kad tu dari šaušalas,
ko mēs pat negaidījām,
kad tu nāc lejā,
no tavas klātienes līgojas kalni!
3 Kopš senseniem laikiem
ne auss to ir dzirdējusi,
ne acs to ir redzējusi,
ka būtu vēl cits Dievs,
izņemot tevi,
kas palīdz tiem,
kas uz viņu paļaujas.
4 Tu panācies pretī tiem,
kas taisnību dara ar prieku,
kas iet tavus ceļus,
kas piemin tevi, –
tu iedegies dusmās,
jo mēs grēkojām,
vienmēr mēs tādi bijuši –
taču tiksim glābti!
5 Mēs visi esam nešķīsti,
visa mūsu taisnība
kā sārņainas drānas,
mēs visi novīstam kā lapas,
mūsu vainas mūs aizrauj kā vējš.
6 Nav neviena,
kas piesauc tavu vārdu,
kas būtu modrs,
ka turētos pie tevis, –
jo tu apslēp no mums savu vaigu
un pamet mūs pašu vainās.
7 Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs!
Mēs esam māls,
un tu esi podnieks,
mēs visi esam tavu roku darbs!
8 Nedusmo, Kungs, tik ļoti,
ne uz visiem laikiem piemini vainu,
jel uzlūko –
mēs visi esam tava tauta!
9 Tavas svētās pilsētas
kļuvušas par tuksnesi –
Ciāna kļuvusi par tuksnesi,
Jeruzāleme par izpostījumu!
10 Mūsu svēto un diženo namu,
kur tevi slavēja mūsu tēvi,
nodedzinājusi uguns,
visas mūsu jaukās vietas
nu drupās!
11 Kungs, vai par visu šo
tu nekā neteiksi,
vai klusēsi,
vai vēl mūs apspiedīsi?!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
