Izglābšana no naidniekiem
1 Vai! tev, postītāj,
kas pats neesi postīts,
un krāpniek, kas pats neesi krāpts!
Kad būsi mitējies postīt, tad izpostīs tevi!
Kad būsi stājies krāpt, tad apkrāps tevi!
2 Kungs, tu mums žēlsirdīgs, uz tevi ceram!
Lai viņa roka ik rītu
ir mūsu glābiņš posta laikā!
3 No pūļa klaigām bēga tautas,
no tavas dižošanās tautas izmētātas!
4 Jums savāks laupījumu:
kā kāpuri rij, kā siseņi skrien,
tā skraidelēs tur.
5 Augstu Kungs, jo viņš mīt augstumos, –
viņš pildīs Ciānu ar tiesu un taisnību!
6 Tu vienmēr uz viņu paļausies,
gudrībā un atziņā ir glābiņa papilnam,
Kunga bijāšana ir tev dārgums no viņa!
7 Redzi, viņu varoņi brēc ielās
un miera sūtņi rūgti raud.
8 Izdeldētas stigas,
vairs neviens neiet pa taku,
lauzta derība, atmestas pilsētas,
vairs par cilvēku nedomā!
9 Zeme sēro un nīkst,
satriekts Lebanons dēd,
Šārona ir kā kalšņa,
Bāšānā un Karmelā nobirst lapas!
10 “Tagad es celšos,” saka Kungs,
“tagad es pacelšos,
tagad es paaugstināšos!
11 Pelavas ieņēmusi, tu dzemdēsi salmus, –
jūsu dvesma būs uguns, kas aprīs jūs!
12 Tautas būs kā izdedzināti dzelkšņi,
kā izplēsti ērkšķi, kas ugunī plēn!
13 Tālie, klausieties, ko es darījis,
tuvie, zinieties manu varenību!”
14 Baidās Ciānā grēcinieki,
trīsas sakampj bezdievjus:
kurš no mums paliks dzīvs? Te rijoša uguns!
Kurš no mums paliks dzīvs? Te mūžīga kvēle! –
15 Kas staigā taisnībā un patiesi runā,
kas varmācīgu guvumu nievā,
kas savu roku krata un kukuli neņem,
kas aizbāž ausis, kad sauc uz varasdarbiem,
kas aizklāj acis, lai ļaunu neredzētu, –
16 tāds augstumos dzīvos,
klinšu cietoksnis tam būs patvērums,
tam dos viņa maizi, tam ūdens būs nodrošināts!
Varenā Ķēniņa mājvieta
17 Savām acīm tu skatīsi ķēniņa jaukumu,
zemes tāles tu lūkosi,
18 tava sirds čukstēs šausmās:
kur ir skaitītājs, kur ir svērējs,
kur ir torņu skaitītājs!
19 Šo neķītro tautu tu vairs neredzēsi –
tautu, kam tumša runa, ko nesajēgt,
kam stostīga mēle, ko nesaprast!
20 Raugies, Ciāna, mūsu svētku pilsēta,
tavas acis skatīs Jeruzālemi,
rimtu mājvietu, telti, ko neizļodzīt, –
tās mietiņus neizraus nemūžam,
tās saites nekad vairs nesaraus!
21 Jo tur mums savā godībā Kungs,
tur upes un plašas straumes,
tur netikt ar airu laivu,
neizbraukt vareniem kuģiem!
22 Kungs ir mūsu soģis,
Kungs mums likumus dod,
Kungs ir mūsu ķēniņš,
viņš izglābs mūs!
23 Vaļīgas tavas virves,
nevar noturēt mastus,
nedz nostiept buru –
kad dalīs dāsno laupījumu,
pat tizlais sev salaupīs gana!
24 Neviens, kas tur mīt, tad neteiks:
es sirgstu! –
Tautai, kas tur mīt, piedos vainu!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
