Jeruzālemes aplenkums
1 Vai! – Ariēla, Ariēla !
Pilsēta, kurā apmeties Dāvids!
Lieciet gadu pie gada,
lai aizrit svētki pēc svētkiem!
2 Es apspiedīšu Ariēlu,
tur celsies vaidi un gaudas,
tā kļūs man par Dieva lauvu!
3 Es apmetīšos tev visapkārt,
lenkšu tevi ar torņiem,
celšu ap tevi aplenkuma vaļņus!
4 Tad tu runāsi zemāka par zemi,
zemu pīšļos skanēs tevis sacītais,
kā rēgs no zemes kāps tava balss,
no pīšļiem čukstēs tava runa.
5 Svešinieku pulks būs kā sīki putekļi,
varmāku pulks kā izkaisītas pelavas,
tie nāks piepeši, pēkšņi –
6 Pulku Kungs tevi piemeklēs
ar pērkonu, zemestrīci un varenu balsi,
ar virpuli, auku un rijošas uguns liesmu!
7 Kā sapnis nāks redzējums naktī –
visu tautu pūlis cīnās pret Ariēlu,
visi cīnās pret to,
pret viņas nocietinājumiem
un žņaudz viņu!
8 Būs tā – izsalkušais sapņo un, redzi, jau ēd! –
bet pamostas tukšā dūšā,
izslāpušais sapņo un, redzi, jau dzer! –
bet pamostas, redzi, dvēsele gurst bez veldzes –
tā būs visu tautu pulkam,
kas cīnīsies pret Ciānas kalnu!

9 Ļimstiet, ka saļimstat,
žilbstiet, ka apžilbstat –
tie piedzēruši, bet ne no vīna,
tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena!
10 Jo Kungs pār jums izlējis miega garu,
aizvēris jūsu acis – praviešus –
un apsedzis jūsu galvas – redzētājus!
11 Jums šis redzējums ir kā aizzīmogotas grāmatas vārdi – to viņi iedod kādam, kurš prot burtot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es nevaru, jo tā ir aizzīmogota! 12 Tad grāmatu iedod kādam, kurš burtot neprot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es neprotu lasīt grāmatā!

13 Tad Kungs teica:
“Tādēļ ka šī tauta man tuvojas tikai ar muti
un godā mani tikai ar lūpām,
bet sirds tiem tālu no manis,
un manis bijāšana tiem tikai
samācīts cilvēku bauslis,
14 tādēļ, redzi,
es šai tautā vēl darīšu brīnumu brīnumus,
ies gudro gudrība postā,
un prāts no saprātīgajiem slēpsies!”

15 Vai! tiem, kas savus nodomus slēpj no Kunga jo dziļi,
tumsā to darbi, un viņi saka:
“Kurš mūs ieraudzīs,
kurš mūs pazīs!”
16 Jūs atsprākleņi!
Vai tad māls uzskatāms par tā veidotāju,
vai tad darinājums par savu darinātāju saka:
viņš mani nav taisījis!
Vai veidotais saka par savu veidotāju:
viņš nekā nesaprot!?
Nākotnes cerība
17 Vēl tikai mirklis –
un Lebanons kļūs par auglīgu dārzu,
un auglīgu dārzu turēs par mežu!
18 Tajā dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus,
no miglas un tumsas raudzīsies aklo acis!
19 Nelaimīgie priekā piepulcēsies Kungam,
un nabaga ļaudis līksmos par Israēla Svēto –
20 varmākas būs prom, vairs nebūs izsmējēju,
iznīdēti būs visi, kas dara netaisnību,
21 kas cilvēku apgrēcina ar vārdiem,
kas uzglūn vārtos tam, kas spriež tiesu,
un ar niekiem novērš taisno!

22 Tādēļ Kungs, kas izpirka Ābrahāmu, tā saka Jēkaba namam:
“Tagad Jēkabs vairs nebūs kaunā,
nu viņa vaigs vairs nenobālēs!
23 Kad viņš un viņa pēcnācēji
ieraudzīs manu roku darbus pie sevis,
tie svētīs manu vārdu,
tie svētīs Jēkaba Svēto
un bīsies Israēla Dieva.
24 Tad maldu gari zināsies saprašanu
un kurnētāji pieņems mācību!”