Israēla atjaunošana
1 Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam. 2 Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē – tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.
Bābeles ķēniņa krišana
3 Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja, 4 tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu:
“Redzi, kā mitējās apspiedējs,
beigušies spaidi!
5 Kungs satrieca ļaundaru spieķi,
valdnieku zizli!
6 Niknumā sasita svešās tautas –
kuļ un neatlaižas,
valda dusmās pār citām tautām,
vajā un netaupa!
7 Veldzējas, atgūstas visa zeme,
visur skan gaviles!
8 Pat cipreses līksmo par tevi
un Lebanona ciedri:
kopš tu sakauts,
vairs nenāks cirtējs pie mums!
9 Šeols apakšā trīc tevis dēļ,
jau gaida, kad nāksi,
kust tev pretī mirušo gari,
pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi
ceļas no saviem troņiem!
10 Tie visi bilst un saka par tevi:
arī tu vājš kā mēs,
nu tu mums līdzīgs!
11 Šeolā nobraukusi tava lepnība
un tavu liru čalas –
tavs pēlis ir kāpuri,
un tavs apsegs ir tārpi!
12 Kā gan no debesīm nokriti,
mirdzošais rītausmas dēls!
Pats esi notriekts pie zemes,
tu, tautu gāzēj!
13 Tu domāji savā sirdī:
es debesīs uzkāpšu,
augstāk par Dieva zvaigznēm
uzcelšu savu troni,
sēdēšu sapulces kalnā
pašos ziemeļos!
14 Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu,
šķitīšos kā pats Visuaugstais! –
15 taču šeolā nobrauci!
Pašā bedrē!
16 Tie, kas redz tevi, nu lūr,
prāto par tevi:
vai šis ir tas vīrs,
kas tricināja zemi
un drebināja ķēniņvalstis,
17 kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja,
pilsētas noplēsa
un nelaida mājās gūstekņus?!
18 Pārējie tautu ķēniņi
visi ir godam nogūluši
ikviens savā namā,
19 bet tevi no kapa izmeta
kā pretīgu kropli,
tevi klās līķi, zobena caurdurtie,
kas nomesti bedres akmeņos
kā maitas par kāju pameslu!
20 Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā,
jo savu zemi tu izdeldēji,
savu tautu tu nokāvi –
lai vairs nemūžam
nepiemin ļaundaru sēklu!
21 Sataisiet kautuvi viņu dēliem
par viņu tēvu vainu!
Ka tie neceļas un nemanto zemi,
un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”
22 “Un es celšos pret viņiem,”
saka Pulku Kungs,
“iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos,
gan atvases, gan pēcnācējus!
23 Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām,
par purvu pataisīšu,
prom aizmetīšu nīcībā,”
saka Pulku Kungs.
Vēstījums par Asīriju
24 Pulku Kungs ir zvērējis:
“Vai tad nav tā –
kā es nodomāju, tā ir,
un, kā es nospriežu, tā notiek!
25 Patriecu Ašūru no savas zemes,
manos kalnos to nīdēju,
lai noņemtu viņa jūgu
un viņa nasta būtu nost no pleciem!”
26 Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts,
un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.
27 To Pulku Kungs ir nodomājis – kas stāsies pretī,
un viņa roka ir izstiepta – kas pavērsīs atpakaļ?!
Vēstījums par filistiešu zemi
28 Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:
29 “Nepriecājies, tu, Filistija,
ka salauzta nūja, kas tevi sita!
Jo no čūskas saknes nāks odze,
un tās auglis – lidojošs pūķis!
30 Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs
un tukšinieki droši ganīs,
bet tavu sakni es nonāvēšu badā,
un tavi palicēji tiks nokauti!
31 Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta,
līgojies, Filistija!
Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk –
neviens viņu pulkā nav noklīdis!”
32 Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! –
Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis,
tur patversies viņa tautas apspiestie!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
