Israēla nemitīga atkrišana
(Sal. 1Moz 25–32)
1 Efraims man apkārt ar meliem
un ar viltu Israēla nams,
tik Jūda vēl staigā ar Dievu
un uzticas svētīgajiem.
2 Efraims ir vēju gans,
diendienā dzenā austrumvēju,
tik melo un nīdē –
ar Asīriju derību noslēguši
un eļļu Ēģiptei gādā!

3 Strīds Kungam ar Jūdu –
piemeklēs Jēkabu par viņa gaitām,
par viņa darbiem viņam tad atmaksās!
4 Jau klēpī viņš kampa pēc sava brāļa,
tik stiprs, ka ar Dievu cīkstējās!
5 Viņš cīkstējās ar eņģeli un to uzveica –
tas raudāja un lūdzās viņam žēlsirdību,
tad viņš to atrada Bētelē,
tur viņš ar mums runāja!
6 Kungs ir Pulku Dievs,
kā Kungs viņš pieminams!
7 Tu vēl atgriezīsies pie sava Dieva,
turēsi žēlastību un tiesu,
cerēsi uz savu Dievu vienmēr!
8 Tirgonim rokā krāpšanas svari –
kā tam tīk žmiegt!
9 Un Efraims saka:
taču bagāts esmu,
pats sev turību sarūpēju,
nekur, ko es darījis,
man neatrast vainu,
kas skaitītos grēks!
10 Es – Kungs, tavs Dievs,
jau kopš Ēģiptes zemes,
gan vēl likšu tev dzīvot teltīs
kā svētku dienās!
11 Es esmu uz praviešiem runājis,
papilnam tiem devis redzējumus,
ar praviešu roku līdzības rādījis!
12 Gileāds ir nekrietns,
ak, nonīks tie –
Gilgālā tie upurēja vēršus!
Un viņu altāri
paliks kā čupas lauku vagās!

13 Un Jēkabs bēga uz Arāma laukiem,
un Israēls vergoja, lai dabūtu sievu,
un par otru sievu viņš sargāja ganāmpulku.
14 Bet ar pravieti Kungs izveda Israēlu no Ēģiptes,
un ar pravieti tas tika nosargāts!
15 Efraims aizdeva sūras dusmas,
gan viņa izlietās asinis nāks pār viņu,
Kungs atdos viņam paša paļas!