Jēkabs svētī Jāzepa dēlus
(Ebr 11:21)1 Un pēc tam bija tā – kāds Jāzepam teica: “Redzi, tavs tēvs ir slims!” Un viņš paņēma sev līdzi abus dēlus – Manasi un Efraimu. 2 Jēkabam tika pateikts: “Redzi – pie tevis atnācis tavs dēls Jāzeps!” Un Israēls saņēmās spēku un apsēdās gultā. 3 Jēkabs teica Jāzepam: “Visvarenais Dievs parādījās man Lūzā, Kanaāna zemē, un svētīja mani. 4 Viņš man teica: redzi – es darīšu tevi auglīgu un vairošu tevi, es darīšu tevi par tautu pulku, un šo zemi es došu mūžīgā īpašumā taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis! 5 Un tagad, abi divi tavi dēli, kas tev tika dzemdināti Ēģiptes zemē, pirms es atnācu pie tevis uz Ēģipti, – viņi ir mani! Efraims un Manase būs mani kā Rūbens un Šimons! 6 Tava būs dzimta, kurai tu kļūsi par tēvu pēc tiem! Pēc viņu brāļu vārdiem tie tiks saukti viņu mantojuma tiesā! 7 Un es – kad es nācu no Padāna, man Kanaāna zemē ceļā nomira Rāhēle, kamēr vēl bija kāds ceļa gabals, ko iet līdz Efrātai, un es apglabāju viņu tur, ceļā uz Efrātu, tas ir, Betlēmi.” 8 Tad Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus un teica: “Kam šie ir?” 9 Jāzeps teica savam tēvam: “Tie ir mani dēli, ko Dievs man šeit devis!” Un viņš teica: “Pieved viņus pie manis, un es jūs svētīšu!” 10 Israēla acis bija vājas no vecuma, viņš nevarēja redzēt. Un Jāzeps pieveda viņus tam klāt, un viņš tos skūpstīja un apkampa. 11 Un Israēls teica Jāzepam: “Necerēju skatīt tavu vaigu, bet redzi – Dievs man parādījis arī tavus pēcnācējus!” 12 Un Jāzeps paņēma tos nost no viņa ceļgaliem un noliecās ar seju līdz zemei. 13 Jāzeps saņēma tos abus – Efraimu pie labās rokas, no kreisās puses Israēlam, un Manasi pie kreisās rokas, no labās puses Israēlam, un pieveda tos viņam tuvāk. 14 Un Israēls izstiepa savu labo roku un uzlika uz galvas Efraimam, bet viņš bija jaunākais, un savu kreiso roku – uz galvas Manasem. Viņš sakrustoja savas rokas, kaut arī pirmdzimtais bija Manase. 15 Viņš svētīja Jāzepu un teica:
“Dievs, kura priekšā staigāja mani tēvi Ābrahāms un Īzaks,
ir tas Dievs, kurš visu mūžu ir ganījis mani,
līdz šai dienai!
16 Tas eņģelis, kurš izpirka mani no visa ļauna,
lai svētī šos zēnus,
lai pie viņiem tiek atkārtots mans vārds
un manu tēvu Ābrahāma un Īzaka vārds,
lai tie iet daudzumā
pa visu zemi!”
17 Jāzeps ieraudzīja, ka viņa tēvs uzlicis labo roku uz Efraima galvas, un viņam tas nepatika. Viņš sakampa sava tēva roku, lai no Efraima galvas to liktu uz Manases galvas. 18 Un Jāzeps teica savam tēvam: “Ne tā, mans tēvs! Šis taču ir pirmdzimtais, liec savu labo roku viņam uz galvas!” 19 Bet viņa tēvs liedzās un teica: “Es zinu, mans dēls, es zinu! Arī viņš kļūs par tautu, arī viņš taps jo liels, tomēr viņa jaunākais brālis būs lielāks par viņu, un viņa pēcnācēji kļūs par daudzām tautām!” 20 Un todien viņš tos svētīja:
“Ar jums Israēlā dos svētību, sakot:
lai Dievs tevi dara kā Efraimu un Manasi!”
Un viņš lika Efraimu pirms Manases.
21 Un Israēls teica Jāzepam: “Redzi – es mirstu, bet Dievs būs ar jums un aizvedīs jūs atpakaļ uz tēvu zemi! 22 Un tev es esmu devis vienu pleca gabalu vairāk nekā taviem brāļiem, to es atņēmu amoriešiem ar savu zobenu un loku!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
