Jēkabs sastop Rāhēli
1 Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz austrumu dēlu zemi. 2 Viņš raudzījās, un redz – aka lauka vidū, un, re, tur trīs avju pulki nometušies tai blakām, jo no tās akas dzirdīja ganāmpulkus, bet uz akas atveres bija liels akmens. 3 Tur mēdza sapulcināt visus ganāmpulkus, tad noripināja akmeni no akas atveres, padzirdīja avis un nolika akmeni atpakaļ uz akas atveres. 4 Un Jēkabs tiem teica: “Mani brāļi, no kurienes jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam no Hārānas.” 5 Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nāhora dēlu?” Un tie teica: “Mēs viņu pazīstam!” 6 Un viņš tiem jautāja: “Vai viņam klājas labi?” Un tie teica: “Labi! Re, kur ar avīm nāk viņa meita Rāhēle!” 7 Un viņš teica: “Ir taču liela diena, vēl nav laiks pulcināt lopus! Padzirdiet avis un ejiet ganīt!” 8 Bet tie teica: “Mēs nevaram! Kad būs sapulcināti visi lopi un novels akmeni no akas atveres, tad mēs padzirdīsim avis!” 9 Kamēr viņš ar tiem runāja, Rāhēle nāca ar sava tēva avīm, jo viņa tās ganīja. 10 Tiklīdz Jēkabs ieraudzīja Rāhēli, sava mātesbrāļa Lābana meitu, un sava mātesbrāļa Lābana avis, tā viņš stūma un noripināja akmeni no akas atveres un padzirdīja sava mātesbrāļa Lābana avis. 11 Jēkabs skūpstīja Rāhēli un skaļi raudāja. 12 Un Jēkabs pastāstīja Rāhēlei, ka viņš ir viņas tēva radinieks, ka viņš ir Rebekas dēls, un viņa skrēja un pastāstīja to savam tēvam. 13 Kad Lābans izdzirdēja par savu māsasdēlu Jēkabu, viņš skrēja tam pretī, apkampa viņu, skūpstīja un aizveda uz savām mājām. Viņš pastāstīja Lābanam visu, kas bija noticis. 14 Un Lābans viņam teica: “Taču no mana kaula un miesas tu esi!” Un viņš mēnesi palika pie viņa.
Jēkabs apprec Lābana meitas
15 Tad Lābans teica Jēkabam: “Vai tādēļ, ka esi man rada, tev jākalpo man par velti? Saki man, kā lai es tevi atalgoju?” 16 Lābanam bija divas meitas. Vecākās vārds bija Lea, un jaunākās vārds – Rāhēle. 17 Leai bija maigas acis, bet Rāhēle bija skaistu augumu un skaista izskata! 18 Jēkabs iemīlēja Rāhēli, un viņš teica: “Es kalpošu tev septiņus gadus par tavu jaunāko meitu Rāhēli!” 19 Lābans teica: “Labāk es viņu dodu tev nekā atdodu kādam citam! Paliec pie manis!” 20 Un Jēkabs kalpoja par Rāhēli septiņus gadus, bet viņam tie šķita kā dažas dienas, jo viņš to mīlēja. 21 Kad tie bija pagājuši, Jēkabs teica Lābanam: “Dod nu manu sievu, ka es varu iet pie viņas, jo manas dienas ir pagājušas!” 22 Tad Lābans sapulcināja visus apkaimes vīrus un sarīkoja dzīres. 23 Vakarā notika tā – viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie Jēkaba, un viņš gulēja ar to. 24 Un Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Leai savu kalponi Zilpu. 25 Un pienāca rīts, un, redzi, tā bija Lea! Un viņš teica Lābanam: “Ko tu man esi nodarījis?! Vai ne par Rāhēli es tev kalpoju? Kādēļ tu mani apkrāpi?!” 26 Bet Lābans teica: “Pie mums tā nedara, ka jaunāko izdod pirms pirmdzimtās! 27 Lai nedēļa tev paiet ar viņu, un tad tev tiks atdota arī šī, tikai tev vēl būs jākalpo man septiņi gadi!” 28 Un Jēkabs tā darīja, pagāja viņam nedēļa ar Leu, un Lābans deva viņam savu meitu Rāhēli par sievu. 29 Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Rāhēlei savu kalponi Bilhu. 30 Un Jēkabs gāja pie Rāhēles, un Rāhēli viņš mīlēja vairāk nekā Leu, un viņš kalpoja Lābanam vēl septiņus gadus.
Jēkaba bērni
31 Kungs redzēja, ka Lea tiek nicināta, un viņš atdarīja viņas klēpi, bet Rāhēle bija neauglīga. 32 Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Rūbens , un viņa teica: “Jo Kungs ir redzējis manas ciešanas, un tagad mans vīrs mani mīlēs!” 33 Un viņa atkal tapa grūta un dzemdēja dēlu, un teica: “Jo Kungs dzirdēja, ka es nicināta! Un viņš deva man arī šo!” Un viņa nosauca to vārdā Šimons . 34 Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad mans vīrs man pievērsīsies, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Levī . 35 Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad es slavēšu Kungu!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Jūda . Tad viņa mitējās dzemdēt.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
