1 Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar spieķi pār upēm, pietekām un purviem un liec, lai nāk vardes pār Ēģiptes zemi!” 2 Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un nāca vardes un pārklāja Ēģiptes zemi. 3 Tāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, likdami vardēm nākt pār Ēģiptes zemi. 4 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Izlūdzieties Kungam, lai aizvāc vardes no manis un manas tautas, tad es laidīšu tautu upurēt Kungam!” 5 Un Mozus teica faraonam: “Esi tik laipns, pasaki, kad man lūgties par tevi un taviem kalpiem un par tavu tautu, lai dabūtu prom vardes no tevis un taviem namiem, lai tās paliktu tikai Nīlā!” 6 Viņš teica: “Rīt!” Un Mozus teica: “Kā tu vēlies! – lai tu zini, ka neviens nav tāds kā Kungs, mūsu Dievs! 7 Vardes tiks aizvāktas no tevis, taviem namiem, taviem kalpiem un tavas tautas – tās paliks tikai Nīlā!” 8 Mozus un Ārons devās projām no faraona, un Mozus sauca uz Kungu par vardēm, kuras viņš bija uzlaidis faraonam. 9 Kungs darīja, kā Mozus teica, un vardes nobeidzās gan mājās, gan pagalmos, gan laukos. 10 Viņi savāca tās kaudžu kaudzēm, un zeme smirdēja. 11 Kad faraons redzēja, ka nācis atvieglojums, viņš nocietināja savu sirdi un viņus neklausīja – kā Kungs bija teicis.
Trešā mocība: odi
12 Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu spieķi un sit zemes putekļus, lai tie kļūst par knišļiem visā Ēģiptes zemē!” 13 Un viņi tā darīja, Ārons izstiepa roku ar spieķi, sita zemes putekļus, un tie kļuva par knišļiem – gan cilvēkiem, gan lopiem. Visi zemes putekļi kļuva par knišļiem visā Ēģiptes zemē. 14 Tāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, bet nevarēja. Knišļi bija gan uz cilvēkiem, gan lopiem. 15 Un magi teica faraonam: “Tas ir Dieva pirksts!” Bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tiem neklausīja – kā Kungs bija teicis.
Ceturtā mocība: kaitīgi kukaiņi
16 Un Kungs teica Mozum: “Celies agri no rīta un stājies faraona priekšā, redzi – viņš ies laukā pie ūdens, tad saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai viņi man kalpo! 17 Ja tu nelaidīsi manu tautu, redzi – es uzsūtīšu tev un taviem kalpiem, tavai tautai un taviem namiem mušas. Ēģiptes nami piepildīsies ar mušām, un arī zeme, uz kuras tie stāv. 18 Bet tai dienā es nošķiršu Gošenes zemi, kur ir mana tauta, lai tur nebūtu mušu, lai tu zini, ka es esmu Kungs pār visu zemi! 19 Es likšu atšķirību starp manu tautu un tavu tautu – rīt būs šī zīme!” 20 Kungs darīja tā, un mušu bari nāca faraona namā un viņa kalpu namos, un zeme mušu dēļ tika sapostīta visā Ēģiptes zemē. 21 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Ejiet, upurējiet savam Dievam šinī zemē!” 22 Bet Mozus teica: “Tā nav pareizi darīt, jo ēģiptiešiem riebj tas, ka mēs upurēsim Kungam, mūsu Dievam! Ja mēs ēģiptiešu acu priekšā upurēsim tā, ka tas viņiem riebj – vai tad viņi mūs nenomētās akmeņiem?! 23 Mēs iesim tuksnesī trīs dienu ceļu un upurēsim Kungam, savam Dievam, kā viņš mums teiks!” 24 Tad faraons teica: “Es jūs laidīšu, upurējiet Kungam, savam Dievam, tuksnesī, tikai neejiet tālu! Lūdziet par mani!” 25 Un Mozus teica: “Redzi – es aizeju no tevis, un es lūgšu Kungu, lai tad viņš rīt aizvāc mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, bet tikai lai faraons vairs nekrāpjas, nelaizdams tautu upurēt Kungam!” 26 Un Mozus aizgāja no faraona, lai lūgtu Kungu. 27 Kungs darīja, kā Mozus teica, aizvāca mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas – neatlika nevienas! 28 Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
