Pashas svētku iestādīšana
(4Moz 9:1–145Moz 16:1–8Ech 45:21–25)1 Kungs teica Mozum un Āronam Ēģiptes zemē: 2 “Šis mēnesis jums ir mēnešu sākums, tas jums ir pirmais no gada mēnešiem! 3 Runājiet uz visu Israēla sapulci: šā mēneša desmitajā dienā lai katrs sava tēva namā ņem jēru – pa jēram uz namu. 4 Un, ja nams par mazu, lai apēstu jēru, lai tie ņem kopā ar sava nama tuvākajiem kaimiņiem pēc ļaužu skaita – katrs lai ņem no jēra tik, cik apēdīs. 5 Lai tas ir tēviņš, gadu vecs, bez vainas! Ņemiet to no avīm vai kazām! 6 Turiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai, un tad starp mijkrēsli un tumsu lai to kauj viss Israēla sapulces pulks! 7 Ņemiet asinis un noziediet visas durvju stenderes un aplodas namam, kurā jūs to ēdīsiet. 8 Tajā naktī ēdiet gaļu, ugunī ceptu, un neraudzētu maizi – ar rūgtām zālēm to ēdiet! 9 Neēdiet to tāpat vai vārītu, bet gan ugunī ceptu – galvu, lielus un iekšas! 10 Neatstājiet rītam neko, un, kas no tā rītā atlicis, to sadedziniet ugunī! 11 Šādi to ēdiet – jūsu gurni lai ir apjozti, sandales kājās un nūjas rokās! Ēdiet to steigā! Tā ir Kunga Pasha ! 12 Šonakt es iziešu cauri Ēģiptes zemei un sitīšu Ēģiptes zemē ikvienu pirmdzimto – gan cilvēkam, gan lopam! Un es spriedīšu tiesu visiem Ēģiptes dieviem! Es esmu Kungs! 13 Asinis jums būs par zīmi – tās būs tajās mājās, kur būsiet jūs, – es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un sodība jūs neiznīdēs, kad es sitīšu Ēģiptes zemi. 14 Šī diena jums ir pieminama, sviniet tajā svētkus Kungam visās jūsu paaudzēs, kā mūžīgu likumu sviniet to! 15 Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize. Pirmajā dienā izmetiet no saviem namiem ieraugu, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu no pirmās līdz septītajai dienai, tiks padzīts no Israēla! 16 Lai jums ir svēta sapulce pirmajā dienā un svēta sapulce septītajā dienā. Tad lai netiek darīti nekādi darbi – vien ēdienu jūs drīkstat gatavot. 17 Turiet Neraudzētās maizes svētkus, jo šajā dienā es esmu izvedis jūsu pulkus no Ēģiptes zemes. Sviniet šo dienu visās savās paaudzēs kā mūžīgu likumu! 18 Ēdiet neraudzētu maizi no pirmā mēneša četrpadsmitās dienas līdz divdesmit pirmās dienas vakaram! 19 Septiņas dienas jūsu namos lai nav ierauga, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu, tiks nošķirts no Israēla sapulces – gan svešinieks, gan pašu zemē dzimušais! 20 Neēdiet neko raudzētu, lai kur jūs mājotu, ēdiet neraudzētu maizi!”
21 Un Mozus sasauca visus Israēla vecajos un teica tiem: “Ejiet, ņemiet avis jūsu dzimtām un kaujiet Pashas upuri! 22 Mērciet asiņu bļodā īzapa zāles saišķi un apslakiet durvju aplodu un abas stenderes ar asinīm, kas bļodā. Neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam! 23 Kungs ies sodīt ēģiptiešus – viņš redzēs asinis uz aplodas un abām stenderēm, un Kungs paies garām šīm durvīm un neļaus postītājam ieiet jūsu namos, lai sodītu. 24 Tas ir likums jums un jūsu dēliem uz mūžiem! 25 Kad jūs nonāksiet zemē, kuru Kungs jums dos, kā viņš ir teicis, tad turpiniet šādi kalpot! 26 Kad jūsu dēli jums vaicās, kas jums šī par kalpošanu, 27 tad sakiet: šis ir Pashas upuris Kungam, kurš pagāja garām Israēla dēlu namiem Ēģiptē, kad viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu nami tika glābti!” Un tauta zemojās un klanījās. 28 Israēla dēli gāja un darīja; kā Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis, tā viņi darīja!
Desmitā mocība: pirmdzimto nāve
(2Moz 11:1–10)29 Pusnaktī notika tā: Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē – no faraona, kas sēd savā tronī, pirmdzimtā līdz gūstekņa, kas cietumā, pirmdzimtajam un visu lopu pirmdzimtos. 30 Un faraons cēlās naktī – viņš, viņa kalpi un visi ēģiptieši, un Ēģiptē bija liela brēkšana, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris. 31 Tajā naktī viņš sauca Mozu un Āronu un teica: “Taisieties, ejiet projām no manas tautas – gan jūs, gan jūsu dēli! Ejiet, kalpojiet Kungam, kā teicāt! 32 Ņemiet gan savas avis, gan savus vēršus, kā teicāt, un ejiet! Un svētījiet arī mani!”
Iziešana
33 Un ēģiptieši skubināja tautu, lai ātrāk dabūtu viņus projām no zemes, jo viņi domāja: “Nu mēs visi esam pagalam!” 34 Un tautai vajadzēja ņemt savu mīklu, pirms tā bija ieraudzēta. Abras viņi ietina savās drānās un aiznesa līdzi uz pleciem. 35 Israēla dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba traukus, zelta traukus un drānas. 36 --Un Kungs dāvāja tautai ēģiptiešu vēlību – tie viņiem deva, ko tie prasīja. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus!
37 Un Israēla dēli gāja kājām no Raamsēsas uz Sukotu, ap seši simti tūkstoš vīru, neskaitot mazuļus. 38 Ar viņiem kopā devās projām arī daudzi no citām tautām; un arī avis un vērši – varen liels ganāmpulks! 39 No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, tie cepa neraudzētu maizi, jo tā nebija ieraudzēta, tādēļ ka tie bija izdzīti no Ēģiptes zemes un nevarēja kavēties. Arī ēdienu viņi nebija sev sagatavojuši. 40 Laiks, ko Israēla dēli nodzīvoja Ēģiptē, bija četri simti trīsdesmit gadu. 41 Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes! 42 Tā ir nomoda nakts Kungam, kurš izvedis viņus no Ēģiptes zemes. Šī nakts visiem Israēla dēliem ir nomoda nakts Kungam visās paaudzēs!
Norādījumi par Pashu
(1Moz 17:9–142Moz 12:1–13)43 Un Kungs teica Mozum un Āronam: “Tas ir noteikts Pashas svētkiem! Neviens svešinieks lai to neēd! 44 Un ikvienu vergu, kas par sudrabu pirkts, lai apgraiza – tikai tad viņš var to ēst! 45 Piemitējs un algādzis lai to neēd! 46 Lai tas tiek ēsts vienā namā, neko no gaļas lai neiznes no nama un kaulus lai nelauž! 47 Lai tā dara visa Israēla sapulce! 48 Ja kāds svešinieks mīt pie tevis un grib svinēt Kunga Pashu, tad lai tiek apgraizīti visi viņu vīri – pēc tam tie var tuvoties un svinēt, jo tie būs kā pašu zemē dzimušie! Bet neviens neapgraizītais lai to neēd! 49 Viens likums ir iedzimtajam un svešiniekam, kas pie jums apmeties!” 50 Un visi Israēla dēli darīja, kā Kungs pavēlēja Mozum un Āronam, tā viņi darīja!
51 Tai pašā dienā Kungs pulkiem izveda visus Israēla dēlus no Ēģiptes zemes!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
