Novērojumi par neprašām
1 Kā mirstošas mušas sasmirdina
un padara šķērmu smaržīgu tirgoņa eļļu,
tā maza muļķība pārsver milzum gudrības.
2 Gudrā prāts ir viņa veiksme,
muļķa prāts viņa nelaime.
3 Pat ceļā, kur muļķis iet,
tam prāta nepietiek,
un viņš visiem parāda, ka ir muļķis.
4 Pat ja pavēlnieks ir sadusmojies uz tevi,
nepamet savu vietu,
jo rāmums nolīdzina pat lielu vainu.
5 Es esmu redzējis postu zem saules –
aplamību, kas ceļas valdnieku dēļ:
6 muļķība iecelta lielos augstumos,
bet bagātie sēž zemu.
7 Es esmu redzējis vergus zirgos,
bet augstmaņus ejam pa zemi kā vergus!
8 Kas rok bedri, pats tur iekrīt,
un, kas gāž sētas mūri,
tam iekož čūska.
9 Kas veļ akmeņus, to tie apdauza,
kas šķeļ baļķus, to tie apdraud.
10 Ja cirvis ir truls
un tu neuztrin asmeni,
tad jāsasprindzina spēks –
taču derīgāk ir likt lietā gudrību.
11 Ja čūska iekož, pirms tā apvārdota,
tad no vārdu zinātāja vairs nav labuma.
12 Vārdi, kas nāk no gudrā mutes, ir tīkami,
bet muļķa lūpas aprij viņu pašu.
13 Viņa runas sākums ir muļķība
un runas beigas ir nejauks dulnums.
14 Muļķis runā par daudz,
neviens nezina, kas būs,
un kas viņam var pastāstīt,
kas būs pēc viņa?
15 Muļķa pūliņi to tā nokausē,
ka viņš nejaudā aiziet līdz pilsētai.
16 Vai! tev, zeme, kur zēns par ķēniņu
un kur augstmaņi dzīro no rīta!
17 Slavēta tu, zeme, kur dižciltīgs vīrs par ķēniņu
un kur augstmaņi dzīro īstā laikā –
spēkpilni, nevis apskurbuši!
18 Kūtruma dēļ iegāžas jumts,
un laiskas rokas liek tecēt nama griestiem.
19 Maizi ceļ galdā, lai smietu,
un vīns dara dzīvi līksmu,
un nauda sagādā visu.
20 Pat savās domās nelādi ķēniņu
un savā guļamistabā nelādi bagāto,
jo debesu putns var aiznest tavu balsi
un spārnainis – izstāstīt.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
