Mozus nāve
1 No Moāba klajumiem Mozus uzkāpa Nebo kalnā, Pisgas virsotnē, kas iepretī Jērikai, un Kungs viņam parādīja visu zemi – no Gileāda līdz Dānam, 2 un visu Naftālī, un visu Efraima zemi, un Manasi, un visu Jūdas zemi līdz Rietumu jūrai, 3 un Negebu, un visu palmu pilsētas Jērikas palieni līdz Coarai. 4 Un Kungs viņam teica: “Šī ir zeme, ko es ar zvērestu atdevu Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: taviem pēcnācējiem es to došu! – tev es to tikai parādu, bet pats tu turp neiesi!”
5 Mozus, Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Kungs bija sacījis. 6 Viņš tika apglabāts ielejā, Moāba zemē, iepretī Bēt-Peorai, un līdz šai dienai neviens nezina, kur ir viņa kapavieta. 7 Kad Mozus nomira, viņš bija simts divdesmit gadu vecs – acis viņam nebija vājas, un spēks viņā nebija izsīcis. 8 Israēla dēli apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas. Tad Mozus apraudāšanas laiks beidzās.
9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija licis savas rokas pār viņu, un Israēla dēli viņu klausīja un darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 10 Un Israēlā vairs nebija neviena tāda pravieša kā Mozus, ko Kungs bija pazinis vaigu vaigā! – 11 ar tādām zīmēm un brīnumiem, ko Kungs viņu sūtīja darīt faraonam Ēģiptes zemē un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 12 ar tādu stipru roku un lielām briesmām, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
