Auns un āzis – Daniēla parādība
1 Ķēniņa Bēlšacara trešajā valdīšanas gadā es, Daniēls, pēc pirmās parādības redzēju nākamo. 2 Parādībā es redzēju, ka atrodos Sūsas pilī, kas Ēlāma pavalstī, un vēl parādībā es redzēju, ka esmu pie Ūlajas upes. 3 Es paskatījos, un redzi – pie upes stāvēja auns! Tam bija divi gari ragi, viens garāks par otru, un garākais bija izaudzis pēdējais. 4 Es redzēju, ka auns badās uz rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem, bet neviens zvērs nespēja stāties tam pretī. Neviens nevarēja no viņa glābties! Viņš darīja, ko gribēja, un visu laiku auga augumā. 5 Tad es ieraudzīju, ka no rietumiem pāri visai zemei auļo āzis – zemei pat nepieskaras! Āzim starp acīm bija rags. 6 Viņš tuvojās divradzim aunam, kuru es redzēju stāvam pie upes, un skrēja tam virsū trakā niknumā. 7 Es redzēju, ka tas saniknots metas aunam virsū, sit aunu un nolauž tam abus ragus. Aunam nebija spēka turēties tam pretī, un tas viņu notrieca zemē un samīdīja. Neviens aunu nepaglāba no viņa. 8 Āzis augtin auga, taču, lai gan viņš bija stiprs, tam izlūza lielais rags, un tā vietā uz visām debess pusēm izauga četri ragi.
9 Bet no viena raga izdīga vēl viens mazs radziņš, un tas auga platumā gan uz dienvidiem, gan austrumiem, gan uz jauko zemi. 10 Tas auga augumā, līdz sasniedza debesu pulkus, – tur viņš nogrūda zemē dažus no zvaigžņu pulka un samīdīja. 11 Viņš paaugstinājās, vēlēdamies kļūt kā Pulku Pavēlnieks, viņš atcēla dienišķo dedzināmo upuri un postīja svētvietu. 12 Pulks tika nodots samaitāšanai līdz ar dienišķo dedzināmo upuri, un patiesība tika nogāzta zemē. Viss, ko viņš darīja, tam veicās! 13 Tad es dzirdēju kādu svēto runājam ar otru: “Cik ilgi tiks gānīts un grauts dienišķais dedzināmais upuris, mīdīta svētnīca un debesu pulki, kā tas redzams parādībā?” 14 Viņš man teica: “Kamēr paies divi tūkstoši trīs simti vakaru un rītu – tad svētvieta atkal tiks iesvētīta!”
Gabriels izskaidro parādību
15 Kamēr es, Daniēls, skatīju šo parādību un centos to saprast, redzi, man priekšā nostājās tāds kā cilvēks! 16 Tur pie Ūlajas upes es dzirdēju cilvēka balsi saucam: “Gabriel, izskaidro viņam šo parādību!” 17 Es stāvēju tur, un viņš nāca pie manis, bet es izbijos, kad viņš tuvojās, un kritu uz sava vaiga. Viņš man teica: “Cilvēka dēls, saproti, šī parādība ir par laika beigām!” 18 Kad viņš runāja ar mani, es kritu dziļā miegā ar seju pie zemes, bet viņš mani satvēra un nostatīja uz kājām, 19 sacīdams: “Es tev atklāju, kas notiks vēlāk, niknuma laikā – noliktā laika beigās! 20 Divradzis auns, kuru tu redzēji, ir mēdiešu un persiešu ķēniņi. 21 Stiprais āzis ir joniešu ķēniņš. Lielais rags starp viņa acīm ir pirmais ķēniņš. 22 Kad tas nolūza, tā vietā izauga četri citi – no viņa tautas celsies četras valstis, bet ne tik stipras.
23 Viņu valsts beigu laikā,
kad pilns būs noziedzību mērs,
celsies ķēniņš –
no skata bargs un prasmīgs viltībā!
24 Viņš būs varen spēcīgs,
bet ne ar savu spēku,
viņš postīs varen daudz,
un, ko tas darīs, tam izdosies.
Viņš postīs varenos un arī svēto tautu.
25 Izmanība tam veiksies un viltība izdosies,
un savā prātā tas paaugstināsies,
jo viegli tas daudzus iznīdēs,
sacelsies pret valdnieku Valdnieku!
Viņš tiks satriekts, bet ne ar cilvēku rokām!
26 Parādība par vakaru un rītu tev izstāstīta –
un tā ir patiesība!
Bet neatklāj parādību,
jo līdz tam vēl daudz dienu!”
27 Tad es, Daniēls, sirgu vairākas dienas un pēc tam cēlos darīt ķēniņa uzticēto darbu. Bet par redzēto es biju izbijies un to nesapratu.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
