Vēsturisks ievads
1 Šos vārdus grāmatā ir uzrakstījis Baruhs, Nērijas dēls. Nērija bija Maasaja dēls, tas Sedekija, tas Asadija, tas Helkija dēls – Bābelē 2 piektajā gadā tā mēneša septītajā dienā, kad kaldieši ieņēma un nodedzināja Jeruzālemi. 3 Šos grāmatas vārdus Baruhs lasīja priekšā Jehonijam, Joakima dēlam, Jūdas ķēniņam, un visu priekšā, kas bija ieradušies klausīties, 4 vareno un ķēniņu dēlu priekšā, vecajo un visas tautas priekšā, gan lielu, gan mazu – visu, kas dzīvoja Bābelē pie Sudas upes. 5 Viņi raudāja, gavēja un pielūdza Kungu. 6 Viņi savāca naudu, cik nu vien katrs varēja dot, 7 un nosūtīja to uz Jeruzālemi Joakimam, Helkija, Saloma dēla, dēlam, priesterim, kā arī citiem priesteriem un visiem ļaudīm, kas līdz ar viņiem atradās Jeruzālemē, 8 kad Baruhs bija saņēmis no tempļa, Kunga nama, iznestos traukus, tie bija sudraba trauki, kurus izgatavot bija licis Sedekijs, Josija dēls, Jūdas ķēniņš, lai nogādātu tos atpakaļ uz Jūdas zemi sivāna mēneša desmitajā dienā, 9 pēc tam kad Nebūkadnecars, Bābeles ķēniņš, bija viņam līdz ar Jehoniju, ķēniņiem, gūstekņiem, augstmaņiem un zemes vienkāršajiem ļaudīm licis aiziet no Jeruzālemes un aizvedis uz Bābeli. 10 Viņi rakstīja: “Redzi, mēs sūtām jums naudu. Nopērciet par to dedzināmos upurus, grēku atlaišanas upurus, lejamos upurus un sagādājiet mannu. Visu to pienesiet kā upuri Kungam, mūsu Dievam, 11 un aizlūdziet par Nebūkadnecaru, Bābeles ķēniņu, un Baltazaru, viņa dēlu, lai viņu dienas uz zemes ir kā debess dienas. 12 Un lai Dievs mums dod spēku un mūsu acīm gaismu, lai mēs dzīvojam, patverdamies Nebūkadnecara, Bābeles ķēniņa, ēnā un viņa dēla Baltazara ēnā un kalpojam viņiem daudzas dienas un iemantojam viņu žēlastību. 13 Aizlūdziet Kungu, mūsu Dievu, arī par mums, jo mēs esam grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu, un Kungs kopš tās dienas nenovērsa savas dusmas un īgnumu no mums. 14 Lasiet šo grāmatu, mēs to sūtām jums tādēļ, lai jūs to lasītu priekšā Kunga namā svētku dienā un dienās, kas tam piemērotas. Sakiet tā:
Grēku nožēla
15 Kungam, mūsu Dievam, ir taisnība, bet mūsu tiesa ir pazemojums, kāds tas ir šajā dienā Jūdas ļaudīm 16 un tiem, kas dzīvo Jeruzālemē, mūsu ķēniņiem un mūsu amatvīriem, mūsu priesteriem, mūsu praviešiem un mūsu tēviem 17 par to, ka mēs esam grēkojuši pret Kungu 18 un neesam bijuši viņam paklausīgi, un neesam ieklausījušies Kunga, mūsu Dieva, balsī sekot tām Kunga pavēlēm, kuras viņš mums devis. 19 Kopš dienas, kad Kungs izveda mūsu tēvus no Ēģiptes, līdz šai dienai mēs esam bijuši nepaklausīgi Kungam, mūsu Dievam, un atsacījušies ieklausīties viņa balsī. 20 Tādēļ tagad mūs ir pārņēmis posts un lāsts, par ko Kungs bija teicis savam kalpam Mozum tai dienā, kad viņš izveda mūsu tēvus no Ēģiptes, lai dotu mums zemi, kur plūst piens un medus. 21 Bet mēs neklausījāmies Kunga, mūsu Dieva, balsī, kad viņš runāja caur praviešiem, kurus viņš sūtīja mums. 22 Katrs mēs rīkojāmies pēc sava samaitātā sirdsprāta, kalpojot citiem dieviem, darot ļaunus darbus Kunga, mūsu Dieva, acu priekšā.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
