1 Turklāt viņi uzmundrināja cits citu paciest spīdzināšanu, it kā ne tikai sāpes nicinādami, bet pārvarēdami pat brāļu mīlestības jūtas.
2 Ak, prāts, kas ir ķēnišķāks par ķēniņiem un brīvāks par brīviem cilvēkiem! 3 Ak, cik svēta un vienota saskaņā bija septiņu brāļu vienprātība dievbijībā! 4 Neviens no septiņiem jaunekļiem nebija gļēvs un nenobijās nāves priekšā, 5 bet visi, gluži kā traukdamies uz nemirstības ceļu, steidzās pretim moku pilnai nāvei. 6 Tāpat kā rokas un kājas saskanīgi kustas, klausot dvēseles vadošajām pavēlēm, tā arī šie svētie jaunekļi, dievbijības, gluži kā nemirstīgās dvēseles, vadīti, devās tās dēļ pretim nāvei. 7 Ak, vissvētais vienprātīgo brāļu septiņnieks! Tāpat kā pasaules radīšanas septiņas dienas ietver savā lokā dievbijību, 8 tā šie septiņi jaunekļi kā kora aplī ieslēdza spīdzināšanu šausmas un tās iznīcināja. 9 Mēs tagad, klausoties par šo jaunekļu mocībām, šausmās nodrebam. Bet viņi ne tikai to visu redzēja un ne tikai dzirdēja tur skanošos draudu vārdus, bet paši to visu izcieta un izturēja un vēl tādas sāpes, kādas sagādāja spīdzināšana ar uguni. 10 Kas gan vēl varētu sagādāt mokošākas sāpes par to? Jo uguns spēks ir griezīgs un spējš, tas ātri saplosīja viņu ķermeņus.
Septiņu dēlu māte
11 Nebrīnieties, ka šo vīru prāts guva virsroku mocībās, ja jau pat sievietes saprāts spēja ar nicinājumu izturēties pret vēl daudzveidīgākām mocībām, 12 jo šo jaunekļu māte ar izturību panesa katra atsevišķā bērna spīdzināšanu. 13 Ieskatieties, cik sarežģīta ir mātes mīlestība pret bērniem, kas visu pārdzīvo līdz sirds dziļumiem. 14 Arī tās dzīvās būtnes, kurām nav runas spēju, jūt tādu pašu līdzjūtību un mīlestību pret saviem mazuļiem kā cilvēks: 15 putni, kas ir pieradināti, aizsargā savus mazuļus, paslēpjot tos zem jumtiem, 16 bet citi vij ligzdas un izperina savus mazuļus kalnu virsotnēs, gravu nogāzēs un koku paēnās vai galotnēs un neļauj nevienam tiem tuvoties. 17 Bet, ja viņi nespēj aizkavēt kāda tuvošanos, viņi savas sāpes un mīlestību pret saviem mazuļiem izrāda, lidodami un riņķodami tiem apkārt un kliegdami savā putnu balsī; viņi cenšas tiem palīdzēt, kā spēj. 18 Bet kāda vajadzība līdzjūtību pret saviem bērniem pierādīt ar piemēriem par būtnēm, kurām nav runas spēju, 19 ja pat bites ap to laiku, kad viņas veido šūnas, atvaira ikvienu, kas tuvojas, un tos, kas uzdrošinās pienākt viņu mazuļiem, sit gluži kā ar dzelzs dzelksni un aizstāvas līdz nāvei. 20 Bet jaunekļu māte, lai gan juzdama līdzi saviem bērniem, tomēr palika nesatricināma; savā garā viņa līdzinājās Ābrahāmam.