Sveiciens
1 Es, presbiteris, rakstu mīļotajam Gajam, ko mīlu patiesībā.
Par viesmīlību
2 Mīļotais, es tev novēlu, lai tev visnotaļ labi klājas un ir laba veselība, kā tas jau ir tavai dvēselei. 3 Es ļoti priecājos, kad ieradās tavi brāļi un liecināja par to patiesību, kurā tu jau dzīvo. 4 Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā. 5 Mīļotais, tu esi tik uzticams it visā pret saviem brāļiem, pat ja tie tev ir sveši. 6 Viņi par tavu mīlestību liecināja draudžu priekšā, un tu darīsi labu, ja tālākajam ceļam tos sagatavosi Dieva cienīgi. 7 Viņi taču izgāja Kunga dēļ, neko neņemdami no pagāniem. 8 Tādus mums vajag uzņemt, lai mēs kļūstam par patiesības līdzstrādniekiem. 9 Es kādu vārdu uzrakstīju arī draudzei, bet Diotrefs, kas uzmeties viņiem par vadoni, mūs nepieņem. 10 Tādēļ, kad es ieradīšos, tad gan atgādināšu, ko viņš darījis. Viņš mūs apmelo ļauniem vārdiem un ar to vien neapmierinās. Viņš ne tikai pats brāļus neuzņem, bet traucē arī tos, kas grib viņus uzņemt, un izdzen viņus no draudzes. 11 Mīļotais, neseko sliktam paraugam, bet labam. Tāds, kas dara labu, ir no Dieva. Tāds, kas dara ļaunu, nav redzējis Dievu. 12 Visi liecina labu par Dēmētriju – arī pati patiesība un mēs liecinām labu, un tu zini, ka mūsu liecība ir patiesa.
Sveicieni
13 Man būtu bijis tev vēl daudz ko sacīt, bet negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu. 14 Es ceru drīzumā tevi ieraudzīt un runāt vaigu vaigā. 15 Miers lai ar tevi! Tevi sveicina draugi. Sveicini katru draugu atsevišķi.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
