Bads beidzies
1 Bet Elīša teica: “Klausieties Kunga vārdu! Tā saka Kungs: rīt ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku miltu maksās vienu šekeli un arī divi mēri miežu maksās vienu šekeli.” 2 Tad virsnieks, uz kura rokas balstījās ķēniņš, sacīja Dieva vīram: “Ja arī Kungs taisītu logus debesīs, vai tas varētu notikt?” Elīša sacīja: “Redzi, tu to redzēsi pats savām acīm, bet nebaudīsi!”
3 Pilsētas vārtos bija četri spitālīgi vīri, un tie sacīja viens otram: “Kāpēc mums šeit sēdēt, līdz mirstam? 4 Ja iesim pilsētā, tur ir bads un mēs mirsim, ja paliksim šeit – arī mirsim. Nu tad ejam uz Arāma nometni, ja tie mūs atstās dzīvus, tad dzīvosim, bet, ja nonāvēs, tad mirsim!” 5 Mijkrēslī tie cēlās un gāja uz Arāma nometni. Viņi nonāca līdz Arāma nometnei, un, redzi, tur neviena nebija! 6 Jo Kungs bija licis Arāma nometnē sadzirdēt kararatu, zirgu un liela karaspēka troksni, un tie bija teikuši cits citam: “Palūk, Israēla ķēniņš ir pret mums nolīdzis hetiešu ķēniņu un Ēģiptes ķēniņu, lai tie nāk pret mums!” 7 Mijkrēslī tie bija cēlušies, bēguši un pametuši savas teltis, zirgus un ēzeļus – nometni, kā tā stāvēja, – un bēguši, lai glābtu dzīvību. 8 Kad spitālīgie nonāca nometnē, viņi iegāja kādā teltī. Viņi ēda, dzēra un ņēma no turienes sudrabu, zeltu un drēbes, gāja un noslēpa. Pēc tam tie atgriezās, iegāja citā teltī un ņēma arī no tās, gāja un noslēpa.
9 Tad viņi sacīja viens otram: “Mēs nedarām labi! Šī diena ir labās vēsts diena – ja mēs klusēsim un gaidīsim līdz rītausmai, tad būsim vainīgi. Nāciet, iesim un stāstīsim to ķēniņa namā!” 10 Viņi gāja, sauca pilsētas vārtu sargus un stāstīja: “Mēs bijām Arāma nometnē – tur neviena nav un nedzird cilvēka balsi, tur ir tikai piesieti zirgi un ēzeļi un pamestas teltis.” 11 Un vārtu sargi sauca un pasludināja šo vēsti ķēniņa namā. 12 Ķēniņš piecēlās naktī un sacīja saviem kalpiem: “Es jums teikšu, ko aramieši grib mums darīt! Tie zina, ka mēs esam badā, tādēļ tie ir izgājuši no nometnes un paslēpušies laukā, sacīdami: kad viņi iznāks no pilsētas, mēs viņus sagrābsim dzīvus un iekļūsim pilsētā.” 13 Viens no viņa kalpiem atbildēja: “Lai ņem tos piecus zirgus, kas vēl palikuši, jo tas ir viss, kas atlicis no lielā Israēla pulka, un ar tiem notiks tāpat kā ar visu lielo Israēla pulku, kas ir pagalam. Sūtīsim tos, tad redzēsim!” 14 Tad tie ņēma divus ratus ar zirgiem, un ķēniņš tos sūtīja pakaļ aramiešu karapulkam, sacīdams: “Ejiet un izlūkojiet!”
15 Viņi sekoja tiem līdz Jardānai, un, redzi, viss ceļš bija pilns drēbju un ieroču, ko aramieši bēgot bija pametuši. Un sūtņi atgriezās, lai to pastāstītu ķēniņam. 16 Tad tauta izgāja no pilsētas un izlaupīja aramiešu nometni. Tagad mērs smalku miltu maksāja vienu šekeli un arī divi mēri miežu vienu šekeli, kā Kungs bija teicis. 17 To virsnieku, uz kura rokas ķēniņš bija balstījies, viņš iecēla par vārtu pārraugu. Vārtos tauta viņu samina, un tas mira, kā Dieva vīrs bija teicis, kad ķēniņš bija pie viņa atnācis. 18 Notika tā, kā Dieva vīrs bija teicis ķēniņam: “Rīt ap šo laiku Samarijas vārtos divi mēri miežu maksās vienu šekeli un arī mērs smalku miltu vienu šekeli.” 19 Virsnieks bija atbildējis Dieva vīram: “Ja arī Kungs taisītu logus debesīs, vai tas varētu notikt?” Un viņš bija sacījis: “Redzi, pats savām acīm tu to redzēsi, bet nebaudīsi!” 20 Tā viņam notika, jo tauta to samina vārtos un tas nomira.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
