Ahāba nama iznīcināšana
1 Ahābam Samarijā bija septiņdesmit dēli. Jehus rakstīja vēstules un sūtīja tās uz Samariju Jizreēlas virsniekiem, vecajiem un Ahāba dēlu audzinātājiem. 2 Viņš rakstīja: “Tagad, kad jūs saņemat šo vēstuli un jūsu kunga dēli ir pie jums, un jums ir kararati, zirgi, nocietināta pilsēta un ieroči, 3 tad izvēlieties labāko un taisnāko no sava kunga dēliem, sēdiniet to tēva tronī un karojiet par sava kunga namu!” 4 Tad tie jo ļoti izbijās un sacīja: “Redzi, divi ķēniņi nav spējuši stāties tam pretī – kā lai mēs pastāvam?” 5 Pils pārvaldnieks un pilsētas priekšnieks, vecajie un audzinātāji sūtīja Jehum ziņu: “Mēs esam tavi kalpi – mēs darīsim visu, ko tu mums teiksi, bet ķēniņu neiecelsim. Dari, kā tev šķiet labi!” 6 Tad viņš tiem rakstīja otru vēstuli: “Ja jūs esat manā pusē un gribat mani klausīt, tad ņemiet jūsu kunga dēlu galvas un rīt nāciet pie manis uz Jizreēlu.” Pie pilsētas varasvīriem bija septiņdesmit ķēniņa dēli, kurus tie audzināja. 7 Kad viņi saņēma vēstuli, tie nokāva visus septiņdesmit ķēniņa dēlus, ielika to galvas grozos un nosūtīja uz Jizreēlu. 8 Tad vēstnesis nāca un viņam teica: “Tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas.” Jehus sacīja: “Lieciet tās divās kaudzēs pie vārtiem un atstājiet līdz rītam.” 9 No rīta viņš izgāja ārā, stājās visas tautas priekšā un sacīja: “Jūs esat bez vainas – tas biju es, kurš sacēlās pret savu kungu un viņu nokāva. Bet kas ir nokāvis visus šos? 10 Jūs zināt, ka Kunga vārds nekrīt zemē – ko Kungs par Ahāba namu ir runājis, to Kungs ir darījis, – tā viņš runājis caur savu kalpu Eliju.” 11 Jehus nokāva visus, kas Jizreēlā Ahāba namam bija atlikuši: visus augstmaņus, draugus un priesterus, ka neviens nepalika dzīvs.
12 Tad viņš cēlās, gāja un nonāca Samarijā. Ceļā uz Bēt-Ēked-Roīmu 13 Jehus satika Jūdas ķēniņa Ahazjāhu brāļus un jautāja: “Kas jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam Ahazjāhu brāļi un ejam apciemot ķēniņa dēlus un vecās ķēniņienes dēlus.” 14 Viņš sacīja: “Sagrābiet dzīvus!” Tos sagrāba dzīvus un nokāva pie Bēt-Ēkedas akas – četrdesmit divus vīrus, no tiem neatstāja nevienu.
15 Viņš aizgāja no turienes un satika Jehonādābu, Rēhāba dēlu. Viņš gāja tam klāt un sveicināja. Tad viņš jautāja: “Vai tu pret mani esi tikpat godīgs kā es?” Jehonādābs atbildēja: “Jā!” Jehus teica: “Ja tā, tad dod roku.” Viņš deva tam roku, un tas iekāpa pie viņa kararatos. 16 Jehus sacīja: “Nāc man līdzi, un tu redzēsi manu dedzību pret Kungu!” Un tas veda viņu savos kararatos. 17 Nonācis Samarijā, viņš nokāva visus, kas Ahābam Samarijā bija atlikuši, līdz tie bija iznīcināti, kā Kungs to bija sacījis Elijam.
Baala priesteru iznīcināšana
18 Tad Jehus sapulcināja visu tautu un sacīja: “Maz Ahābs kalpoja Baalam – Jehus tam kalpos daudz! 19 Tādēļ aiciniet pie manis visus Baala praviešus, visus viņa kalpus un visus viņa priesterus. Lai visi ir klāt, jo man jānes Baalam liels upuris! Kurš nebūs klāt, tam nedzīvot!” Bet Jehus to darīja ar viltu, lai izdeldētu Baala kalpus. 20 Jehus sacīja: “Sviniet Baalam svētkus!” Un viņi tos izsludināja. 21 Jehus sūtīja ziņu pa visu Israēlu, un sanāca visi Baala kalpi, nebija neviena, kurš nebūtu atnācis. Viņi sagāja Baala namā, un Baala nams bija pilns no viena gala līdz otram. 22 Viņš sacīja tērpu pārzinim: “Nes visiem Baala kalpiem drānas.” Un tas atnesa tiem drānas. 23 Tad Jehus un Jehonādābs, Rēhāba dēls, iegāja Baala namā un sacīja Baala kalpiem: “Meklējiet un skatiet, vai jūsu vidū nav kāds Kunga kalps, lai paliek tikai Baala kalpi!” 24 Un tie gāja upurēt kaujamos un sadedzināmos upurus, bet Jehus nolika ārā astoņdesmit vīrus un sacīja: “Kurš palaidīs kādu no tiem, ko esmu jums nodevis, tā dzīvība būs viņa dzīvības vietā!” 25 Kad beidza upurēt sadedzināmo upuri, Jehus sacīja karaspēka kājniekiem un virsniekiem: “Ejiet, kaujiet tos, lai neviens neaizbēg!” Kājnieki un virsnieki kāva tos ar zobeniem un izmeta ārā, bet pēc tam viņi iegāja Baala tempļa ēkā. 26 Viņi iznesa Baala nama elku stabus un sadedzināja. 27 Viņi sagrāva Baala elku stabus un sagrāva Baala namu, un ierīkoja ateju, kas tur ir līdz šai dienai.
28 Tā Jehus iznīcināja Baalu Israēlā. 29 Bet Jehus nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam – no kalpošanas zelta teļiem Bētelē un Dānā. 30 Un Kungs sacīja Jehum: “Tādēļ ka tu darīji labi un paveici to, kas man tīk, – tu darīji Ahāba namam visu, kā es biju vēlējies, – tādēļ tavi dēli četrās paaudzēs sēdēs Israēla tronī!” 31 Bet Jehus nesekoja Kunga, Israēla Dieva, bauslībai no visas sirds – viņš nenovērsās no Jārobāma grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.
Jehus nāve
32 Tajās dienās Kungs sāka apcirpt Israēla zemi, un Hazaēls kāva Israēlu visās robežās 33 austrumos no Jardānas: visā Gileāda zemē – Gāda, Rūbena un Manases apgabalā; sākot no Aroēras, kas ir Arnonas ielejā, Gileādā un Bāšānā.
34 Pārējie Jehus darbi un viss, ko viņš darīja, un visa viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 35 Jehus apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehoāhāzs. 36 Jehus Samarijā valdīja pār Israēlu divdesmit astoņus gadus.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
