Dāvids tiek svaidīts par ķēniņu
1 Kungs teica Samuēlam: “Cik ilgi tu sērosi par Saulu, tādēļ ka es esmu atmetis viņu no valdīšanas pār Israēlu? Piepildi ragu ar eļļu un ej – es tevi sūtu pie betlēmieša Jišaja, jo es esmu izraudzījies ķēniņu no viņa dēliem.” 2 Samuēls teica: “Kā lai es eju? Sauls to padzirdēs un mani nokaus.” Un Kungs teica: “Ņem līdzi teli un saki: es esmu nācis upurēt Kungam. 3 Aicini Jišaju līdzi upurēt, un es tev teikšu, kas jādara. Svaidi man to, kuru tev norādīšu.” 4 Samuēls darīja, kā Kungs teica, gāja uz Betlēmi, un pilsētas vecajie izbijušies nāca viņam pretī un vaicāja: “Vai tu nāc ar mieru?” 5 Viņš atbildēja: “Ar mieru! Es esmu nācis upurēt Kungam. Šķīstieties un nāciet upurēt kopā ar mani.” Un viņš svētīja Jišaju un viņa dēlus un aicināja viņus līdzi upurēt. 6 Kad tie atnāca, viņš ieraudzīja Elīābu un nodomāja: “Patiesi, viņa svaidītais ir Kunga priekšā.” 7 Bet Kungs atbildēja Samuēlam: “Neraugies uz viņa izskatu un dižo augumu – viņu es esmu atmetis. Jo es neskatos tā kā cilvēki. Cilvēks raugās ar acīm, bet Kungs redz sirdī.” 8 Tad Jišajs aicināja Abīnādāvu un lika viņam nākt Samuēla priekšā, bet tas teica: “Arī šo Kungs nav izvēlējies.” 9 Tad Jišajs lika nākt Šammam, bet Samuēls teica: “Arī šo Kungs nav izvēlējies.” 10 Tā Jišajs lika saviem septiņiem dēliem nākt Samuēla priekšā, bet Samuēls teica Jišajam: “Kungs nav izvēlējies nevienu no šiem.” 11 Un viņš jautāja Jišajam: “Vai šie tev ir visi zēni?” Tas sacīja: “Vēl palicis jaunākais. Redzi, viņš gana avis.” Un Samuēls teica Jišajam: “Sūti pēc viņa, mēs neko nesāksim, iekams viņš nebūs atnācis.” 12 Tad viņš lika to atvest, un tas bija sārtvaidzis skaistām acīm un glītu augumu. Un Kungs teica: “Celies, svaidi viņu, jo tas ir viņš!” 13 Samuēls ņēma eļļas ragu un svaidīja viņu brāļu priekšā, un Kunga Gars spēji nāca pār Dāvidu kopš tās dienas un turpmāk. Bet Samuēls cēlās un gāja uz Rāmu.
Dāvids Saula dienestā
14 Kunga Gars atstāja Saulu, un Kungs viņam uzsūtīja ļaunu garu. 15 Un Saula kalpi viņam teica: “Palūk, Dievs tev ir uzsūtījis ļaunu garu. 16 Lai mūsu kungs liek saviem kalpiem, kas tavā priekšā, sameklēt kādu, kas prot spēlēt liru. Un, kad no Dieva pār tevi nāks ļaunais gars, tad viņš lai spēlē un tev paliks labi.”
17 Un Sauls teica saviem kalpiem: “Tad atrodiet prasmīgu spēlmani un atvediet pie manis!” 18 Viens no puišiem teica: “Redzi, es esmu ievērojis betlēmieša Jišaja dēlu – viņš prot spēlēt, ir drosmīgs vīrs un karotājs, prātīgs vārdos un izskatīgs, un Kungs ir ar viņu.” 19 Tad Sauls sūtīja vēstnešus pie Jišaja, sacīdams: “Sūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kurš pie avīm!” 20 Un Jišajs ņēma ēzeli, uzlika tam maizi, ādas trauku ar vīnu un kazlēnu un nosūtīja Saulam ar savu dēlu Dāvidu. 21 Dāvids atnāca pie Saula un stājās viņa priekšā, un tas viņu ļoti iemīlēja, un viņš kļuva tā ieroču nesējs. 22 Un Sauls sūtīja pie Jišaja, sacīdams: “Ļauj, lai Dāvids paliek manā kalpībā, jo viņš ir guvis manu vēlību.” 23 Un, kad vien no Dieva pār Saulu nāca ļaunais gars, tad Dāvids ņēma liru un spēlēja, un Saulam kļuva viegli un labi, un ļaunais gars viņu atstāja.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
