Samuēls svaida Saulu par ķēniņu
1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un izlēja uz viņa galvas, skūpstīja viņu un teica: “Vai ne pats Kungs tevi svaidījis par valdnieku savam īpašumam?! 2 Šodien, aizejot no manis, tu Benjāmina robežās Celcahā pie Rāhēles kapa sastapsi divus vīrus, un viņi tev teiks, ka ēzeļmātes, kuras tu gāji meklēt, ir atrastas, un tagad tavs tēvs vairs nedomā par ēzeļmātēm, bet ir noraizējies par jums, sacīdams: ko lai es daru sava dēla labā? 3 No turienes steidzies tālāk, līdz nonāksi pie Tābora ozola. Tur tu satiksi trīs vīrus, kas dodas sastapt Dievu Bētelē. Viens nesīs trīs kazlēnus, otrs – trīs maizes klaipus un trešais – vīna maisu. 4 Viņi tevi sveicinās ar mieru un dos tev divas maizes, ņem tās no viņiem. 5 Pēc tam tu nonāksi Dieva kalnā, kur ir filistiešu sardze. Tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tu sastapsi praviešus tekam lejā no augstienes – lauta, tamburīns, flauta un arfa tiem pa priekšu, un viņi pravietos. 6 Spēji pār tevi nāks Kunga Gars, un tu pravietosi kopā ar tiem, un tu pārvērtīsies par citu vīru. 7 Kad šīs zīmes tev piepildīsies, tad dari, kā redzi, jo Dievs ir ar tevi. 8 Un tu noiesi man pa priekšu uz Gilgālu, un, redzi, es nākšu pie tevis pienest sadedzināmos upurus, upurēt miera upurus. Septiņas dienas tev jāgaida, līdz es atnākšu pie tevis un teikšu, kas tev jādara.”
Sauls starp praviešiem
9 Kad viņš, pagriezis muguru, devās prom no Samuēla, Dievs pārvērta viņa sirdi, un visas šīs zīmes piepildījās tajā pašā dienā. 10 Kad tie nonāca kalnā, redzi, pravieši tecēja viņam pretī. Tad Dieva Gars spēji nāca pār viņu, un viņš pravietoja kopā ar tiem. 11 Tad tie, kas viņu pazina, ieraudzīja, ka viņš pravieto kopā ar praviešiem, un ļaudis runāja savā starpā: “Kas uznācis Kīša dēlam? Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 12 Bet kāds vietējais piebilda: “Bet kas tad ir šo visu tēvi?” Tā tas kļuva par parunu: “Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 13 Kad viņš, beidzis pravietot, nonāca augstienē, 14 Saula tēvocis vaicāja viņam un viņa puisim: “Kur jūs bijāt?” Viņš sacīja: “Meklējām ēzeļmātes, bet, kad redzējām, ka neatrodam, mēs devāmies pie Samuēla.” 15 Tad Saula tēvocis sacīja: “Klau, pastāsti man, ko Samuēls jums teica!” 16 Un Sauls sacīja tēvocim: “Viņš mums izstāstīja, ka ēzeļmātes ir atrastas.” Bet viņš tam neteica, ko Samuēls bija sacījis par ķēniņvalsts lietām.
Sauls tiek pasludināts par ķēniņu
17 Samuēls sapulcināja tautu pie Kunga Micpā. 18 Viņš teica Israēla dēliem: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es atvedu Israēlu no Ēģiptes, es atbrīvoju jūs no Ēģiptes varas un visu to ķēniņvalstu varas, kuras jūs apspieda. 19 Bet šodien jūs esat atmetuši savu Dievu – viņu, kas ir jūsu glābējs no visa ļauna un visām bēdām; jūs viņam teicāt: iecel mums ķēniņu! Tad nu stājieties Kunga priekšā pēc ciltīm un tūkstošiem!” 20 Samuēls pieveda visas Israēla ciltis, un tika norādīta Benjāmina cilts. 21 Tad viņš pieveda Benjāmina cilti pēc dzimtām, un tika norādīta Matrī dzimta, un tika norādīts Kīša dēls Sauls. Viņi to meklēja, bet nevarēja atrast. 22 Viņi atkal jautāja Kungam: “Vai viņš maz šurp atnācis?” Un Kungs sacīja: “Redzi, viņš paslēpies pie mantām!” 23 Tad viņi skrēja un izvilka viņu no turienes, un, kad viņš nostājās ļaužu vidū, viņš izrādījās galvas tiesu garāks par visiem ļaudīm. 24 Un Samuēls teica visai tautai: “Vai redzat, kuru Kungs ir izraudzījis? Visā tautā nav tāda kā viņš!” Un visi ļaudis sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”
25 Samuēls izstāstīja ļaudīm valdīšanas tiesas un rakstīja tās grāmatā, un nolika to Kunga priekšā. Tad Samuēls visus ļaudis atlaida mājās. 26 Arī Sauls devās mājup uz Gibu, un kareivji, kuru sirdis Dievs bija skāris, gāja viņam līdzi. 27 Bet kādi nelieši teica: “Kā tad šis mūs glābs?” Tie viņu nicināja un nenesa viņam dāvanu, taču viņš nelikās to manām.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
