Ienaidnieki posta Jūdu
1 Viņa laikā uzbruka Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars. Jehojākīms trīs gadus bija viņa kalps, bet tad viņš pret to sacēlās. 2 Un Kungs sūtīja pret viņu kaldiešu, aramiešu, moābiešu un amoniešu pulkus. Viņš tos sūtīja pret Jūdu, lai to izdeldētu, – pēc Kunga vārda, ko viņš bija runājis caur saviem kalpiem, praviešiem. 3 Tiešām, kā Kungs sacīja, tā Jūdai notika – viņš to atgrūda no sevis visu Manases darīto grēku dēļ. 4 Arī nevainīgo asiņu dēļ, ko tas bija izlējis tā, ka Jeruzāleme bija pilna nevainīgu asiņu, – Kungs to negribēja piedot.
5 Pārējie Jehojākīma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 6 Jehojākīms apgūlās pie tēviem, pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehojāhīns.
7 Ēģiptes ķēniņš turpmāk vairs negāja ārpus savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija atņēmis visu, kas piederēja Ēģiptes ķēniņam, – no Ēģiptes ielejas līdz Eifrātas upei.
Jehojāhīna valdīšana un gūsts
(2L 36:9–10)8 Jehojāhīns sāka valdīt astoņpadsmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. Viņa mātes vārds bija Nehušta, Elnātāna meita, no Jeruzālemes. 9 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi. 10 Tajā laikā Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara kalpi nāca pret Jeruzālemi un aplenca pilsētu. 11 Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāca pret pilsētu, ko bija aplenkuši viņa kalpi. 12 Jūdas ķēniņš Jehojāhīns izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa – viņš un viņa māte, viņa kalpi, augstmaņi un einuhi. Bābeles ķēniņš saņēma viņus gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.
Jeruzālemes trimda
13 Viņš lika ņemt visus Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus un izplēsa visas zelta lietas, ko Kunga templim bija darinājis Israēla ķēniņš Sālamans, kā Kungs to bija teicis. 14 Viņš ņēma gūstā visu Jeruzālemi, visus augstmaņus un stipros vīrus – desmit tūkstošus gūstekņu un visus amatniekus un kalējus. Viņš neatstāja tur nevienu, tikai vienkāršos trūcīgos ļaudis. 15 Nebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli Jehojāhīnu, ķēniņa māti un ķēniņa sievas, viņa einuhus un zemes pārvaldniekus – tos viņš aizveda gūstā uz Bābeli no Jeruzālemes – 16 un arī visus karavīrus, septiņus tūkstošus, tūkstoti amatnieku un kalēju – tie visi bija stipri un varēja doties karā, tāpēc Bābeles ķēniņš tos aizveda gūstā uz Bābeli. 17 Viņa vietā Bābeles ķēniņš iecēla par ķēniņu viņa tēvoci Matanju un pārdēvēja viņa vārdu par Cedekiju.
Cedekija valda pār Jūdu
(2L 36:11–14Jer 52:1–3)18 Cedekija sāka valdīt divdesmit viena gada vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 19 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījis Jehojākīms. 20 Ar Jeruzālemi un Jūdu tā notika Kunga dusmu dēļ, jo viņš tās atstūma no sevis. Vēlāk Cedekija sacēlās pret Bābeles ķēniņu.
1 While Jehoiakim was king, King Nebuchadnezzar of Babylonia invaded Judah, and for three years Jehoiakim was forced to submit to his rule; then he rebelled. 2 The Lord sent armed bands of Babylonians, Syrians, Moabites, and Ammonites against Jehoiakim to destroy Judah, as the Lord had said through his servants the prophets that he would do. 3 This happened at the Lord's command, in order to banish the people of Judah from his sight because of all the sins that King Manasseh had committed, 4 and especially because of all the innocent people he had killed. The Lord could not forgive Manasseh for that.
5 Everything that Jehoiakim did is recorded in The History of the Kings of Judah. 6 Jehoiakim died, and his son Jehoiachin succeeded him as king.
7 The king of Egypt and his army never marched out of Egypt again, because the king of Babylonia now controlled all the territory that had belonged to Egypt, from the Euphrates River to the northern border of Egypt.
King Jehoiachin of Judah
(2 Chronicles 36.92 10)8 Jehoiachin was eighteen years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for three months. His mother was Nehushta, the daughter of Elnathan from Jerusalem. 9 Following the example of his father, Jehoiachin sinned against the Lord.
10 It was during his reign that the Babylonian army, commanded by King Nebuchadnezzar's officers, marched against Jerusalem and besieged it. 11 During the siege Nebuchadnezzar himself came to Jerusalem, 12 and King Jehoiachin, along with his mother, his sons, his officers, and the palace officials, surrendered to the Babylonians. In the eighth year of Nebuchadnezzar's reign he took Jehoiachin prisoner 13 and carried off to Babylon all the treasures in the Temple and the palace. As the Lord had foretold, Nebuchadnezzar broke up all the gold utensils which King Solomon had made for use in the Temple. 14 Nebuchadnezzar carried away as prisoners the people of Jerusalem, all the royal princes, and all the leading men, ten thousand in all. He also deported all the skilled workers, including the blacksmiths, leaving only the poorest of the people behind in Judah.
15 Nebuchadnezzar took Jehoiachin to Babylon as a prisoner, together with Jehoiachin's mother, his wives, his officials, and the leading men of Judah. 16 Nebuchadnezzar deported all the important men to Babylonia, seven thousand in all, and one thousand skilled workers, including the blacksmiths, all of them able-bodied men fit for military duty.
17 Nebuchadnezzar made Jehoiachin's uncle Mattaniah king of Judah and changed his name to Zedekiah.
King Zedekiah of Judah
(2 Chronicles 36.112 12Jeremiah 52.1-3a)18 Zedekiah was twenty-one years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for eleven years. His mother was Hamutal, the daughter of Jeremiah from the city of Libnah. 19 King Zedekiah sinned against the Lord, just as King Jehoiakim had done. 20 The Lord became so angry with the people of Jerusalem and Judah that he banished them from his sight.
