Ķēniņš Ahasvērs atceļ ķēniņieni Vaštī
1 Tas notika ķēniņa Ahasvēra laikā, kad viņš valdīja pār simts divdesmit septiņām provincēm no Indijas līdz Etiopijai. 2 Tolaik ķēniņš Ahasvērs sēdēja savas valdības tronī galvaspilsētā Sūsās 3 un savas valdīšanas trešajā gadā rīkoja dzīres visiem saviem augstmaņiem un kalpiem, un pie viņa bija Persijas un Mēdijas karaspēks, kā arī provinču augstmaņiem un vadoņiem. 4 Viņš izrādīja savas valsts bagātības spožumu un greznību un sava dižuma varenību daudzas dienas – simts astoņdesmit dienas. 5 Kad šīs dienas bija apritējušas, ķēniņš rīkoja dzīres visai tautai, visiem, kas bija galvaspilsētā Sūsās, – gan lielam, gan mazam, septiņu dienu dzīres ķēniņa pils dārza pagalmā. 6 Vieglbalts un purpurzils lina audums, ietverts ar sarkana purpura stiegrām, sudraba riņķiem piekārts pie marmora stabiem, zviļņi zeltā un sudrabā, uz grīdas smaragda, marmora un pērļu mozaīka, izlikta dārgakmeņu javā. 7 Un dzērieni zelta traukos – trauki tik dažādi! – un valdības vīna tik daudz, kā tikai ķēniņam klājas. 8 Bet dzert nevienu nemudināja, jo ikvienam, kas viņa namā svarīgs, ķēniņš bija vēlējis darīt, kā tīk. 9 Arī ķēniņiene Vaštī rīkoja sievu dzīres ķēniņa Ahasvēra valdības pilī.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds no vīna bija iesilusi, viņš teica Mehūmānam, Biztam, Harbonam, Bigtam, Abagtam, Zētaram un Karkasam, septiņiem einuhiem, kuri apkalpoja ķēniņu Ahasvēru, 11 lai pie ķēniņa atved ķēniņieni Vaštī ar valdības kroni galvā, lai tautas un augstmaņi redz viņas skaistumu, jo viņa bija daiļa no skata. 12 Bet ķēniņiene Vaštī liedzās nākt pēc ķēniņa pavēles, ko viņai nodeva einuhi, un ķēniņš aizsvilies dusmās ļoti saniknojās. 13 Tad ķēniņš runāja ar gudrajiem, kuri zināja laikus, jo visas lietas ķēniņš kārtoja ar tiem, kas zināja likumus un tiesu. 14 Tuvākie viņam bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršīšs, Meress, Marsna un Memūhāns – septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi, kuri drīkstēja uzlūkot ķēniņa vaigu un sēdēja pirmajās vietās valdībā. 15 Ko nu pēc likuma darīt ar ķēniņieni Vaštī? – jo viņa nepildīja ķēniņa Ahasvēra pavēli, ko tai bija nodevuši einuhi.
16 Un Memūhāns teica ķēniņam un augstmaņiem: “Ne tikai pret ķēniņu vien noziegusies ķēniņiene Vaštī, bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām, kas ķēniņa Ahasvēra pavalstīs. 17 Jo ziņa par ķēniņieni izies pie visām sievām, un tās nievās savus vīrus, sacīdamas: ķēniņš Ahasvērs vēlēja vest savā priekšā ķēniņieni Vaštī, bet viņa nenāca! – 18 Un jau šodien visas Persijas un Mēdijas kundzes, kas vien būs par ķēniņieni dzirdējušas, to pašu teiks ķēniņa augstmaņiem – tad nievu un dusmu būs gana. 19 Un, ja tas ķēniņam tīk, lai viņš izdod pavēli, kas tiek ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos un netiek atcelta, proti: lai Vaštī vairs nenāk ķēniņa Ahasvēra priekšā un viņas valdīšanu ķēniņš lai dod kādai citai, kas labāka. 20 Un, kad ķēniņa rīkojums, ko viņš pasludinājis visai plašajai valstij, kļūs zināms, tad ik sieva godās savu vīru – gan lielu, gan mazu.” 21 Šie vārdi patika ķēniņam un augstmaņiem, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns teica. 22 Un ķēniņš sūtīja vēstījumus visām provincēm – ikvienai provincei tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, lai katrs vīrs būtu valdnieks savā namā un runātu savas tautas mēlē.
Queen Vashti Defies King Xerxes
1-2 From his royal throne in Persia's capital city of Susa, King Xerxes ruled 127 provinces, all the way from India to Ethiopia.
3 In the third year of his reign he gave a banquet for all his officials and administrators. The armies of Persia and Media were present, as well as the governors and noblemen of the provinces. 4 For six whole months he made a show of the riches of the imperial court with all its splendor and majesty.
5 After that, the king gave a banquet for all the people in the capital city of Susa, rich and poor alike. It lasted a whole week and was held in the gardens of the royal palace. 6 The courtyard there was decorated with blue and white cotton curtains, tied by cords of fine purple linen to silver rings on marble columns. Couches made of gold and silver had been placed in the courtyard, which was paved with white marble, red feldspar, shining mother-of-pearl, and blue turquoise. 7 Drinks were served in gold cups, no two of them alike, and the king was generous with the royal wine. 8 There were no limits on the drinks; the king had given orders to the palace servants that everyone could have as much as they wanted.
9 Meanwhile, inside the royal palace Queen Vashti was giving a banquet for the women.
10 On the seventh day of his banquet the king was drinking and feeling happy, so he called in the seven eunuchs who were his personal servants, Mehuman, Biztha, Harbona, Bigtha, Abagtha, Zethar, and Carkas. 11 He ordered them to bring in Queen Vashti, wearing her royal crown. The queen was a beautiful woman, and the king wanted to show off her beauty to the officials and all his guests. 12 But when the servants told Queen Vashti of the king's command, she refused to come. This made the king furious.
13 Now it was the king's custom to ask for expert opinion on questions of law and order, so he called for his advisers, who would know what should be done. 14 Those he most often turned to for advice were Carshena, Shethar, Admatha, Tarshish, Meres, Marsena, and Memucan—seven officials of Persia and Media who held the highest offices in the kingdom. 15 He said to these men, “I, King Xerxes, sent my servants to Queen Vashti with a command, and she refused to obey it! What does the law say that we should do with her?”
16 Then Memucan declared to the king and his officials: “Queen Vashti has insulted not only the king but also his officials—in fact, every man in the empire! 17 Every woman in the empire will start looking down on her husband as soon as she hears what the queen has done. They'll say, ‘King Xerxes commanded Queen Vashti to come to him, and she refused.’ 18 When the wives of the royal officials of Persia and Media hear about the queen's behavior, they will be telling their husbands about it before the day is out. Wives everywhere will have no respect for their husbands, and husbands will be angry with their wives. 19 If it please Your Majesty, issue a royal proclamation that Vashti may never again appear before the king. Have it written into the laws of Persia and Media, so that it can never be changed. Then give her place as queen to some better woman. 20 When your proclamation is made known all over this huge empire, every woman will treat her husband with proper respect, whether he's rich or poor.”
21 The king and his officials liked this idea, and the king did what Memucan suggested. 22 To each of the royal provinces he sent a message in the language and the system of writing of that province, saying that every husband should be the master of his home and speak with final authority.
