Jehorāma valdīšana
(1Ķēn 22:512Ķēn 8:16–18)1 Jehošāfāts apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Jehorāms. 2 Viņam bija brāļi, Jehošāfāta dēli, Azarja, Jehiēls, Zeharjahu, Azarja, Mihaēls un Šefatjāhu – visi tie bija Israēla ķēniņa Jehošāfāta dēli. 3 Viņa tēvs tiem bija devis daudz dāvanu – sudrabu, zeltu, dārglietas un nocietinātas Jūdas pilsētas, bet valsts tika Jehorāmam, jo viņš bija pirmdzimtais.
4 Kad Jehorāms bija pārņēmis sava tēva valsti un nostiprinājies, viņš nokāva ar zobenu visus savus brāļus un arī daudzus Israēla augstmaņus. 5 Jehorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. 6 Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu, darīja tāpat kā Ahāba nams, jo viņa sieva bija Ahāba meita. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam! 7 Bet Kungs negribēja izpostīt Dāvida namu derības dēļ, ko bija noslēdzis ar Dāvidu, – viņš bija solījis dot gaismekli viņam un viņa dēliem uz mūžiem.
Edomieši saceļas pret Jūdu
(2Ķēn 8:20–22)8 Viņa dienās Edoms sacēlās pret Jūdas valdīšanu un iecēla pats savu ķēniņu. 9 Tad Jehorāms devās turp ar virsniekiem un visiem saviem kararatiem. Viņš cēlās naktī un kāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kararatu virsniekus. 10 Edoms ir sacēlies pret Jūdas valdīšanu līdz šai dienai. Tolaik pret viņu sacēlās arī Libna, jo viņš bija pametis Kungu, savu tēvu Dievu! 11 Viņš arī taisīja augstieņu altārus Jūdas kalnos – tā viņš lika maukot Jeruzālemes iedzīvotājiem un veda Jūdu neceļos.
Elijas vēstule
12 Viņam pienāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija teikts: “Tā saka Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tu nestaigā ne sava tēva Jehošāfāta ceļos, ne Jūdas ķēniņa Āsas ceļos, 13 bet tu staigā Israēla ķēniņu ceļos, likdams maukot Jūdai un Jeruzālemes iedzīvotājiem tāpat, kā mauko Ahāba nams! Arī savus brāļus, sava tēva namu, kas bija labāki par tevi, tu esi nokāvis! 14 Redzi, Kungs sitīs ar briesmīgu postu tavus ļaudis, tavus dēlus, tavas sievas un visu tavu mantu! 15 Bet tevi pašu ķers smaga sērga, šajā ilgajā slimībā tev izgāzīsies iekšas!”
16 Kungs modināja naidu pret Jehorāmu filistiešos un arābos, kuri mita līdzās kūšiešiem. 17 Tie devās pret Jūdu, ieņēma to un sagrāba sev gan visu mantu, kas bija ķēniņa namā, gan viņa dēlus un sievas – neatlika neviena viņa dēla, vienīgi viņa jaunākais dēls Jehoāhāzs.
Jehorāma slimība un nāve
(2Ķēn 8:23–24)18 Pēc tam Kungs sita viņa iekšas ar nedziedināmu sērgu. 19 Tā ilga līdz nākamā gada beigām, tad viņa iekšas izvēlās slimības dēļ, un viņš mira lielās mokās. Viņa ļaudis tam nededza bēru liesmu, kā tas bija darīts viņa tēviem. 20 Viņš sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl. Viņu apbedīja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapenēs.
1 Jehoshaphat died and was buried in the royal tombs in David's City and his son Jehoram succeeded him as king.
King Jehoram of Judah
(2 Kings 8.17-24)2 Jehoram son of King Jehoshaphat of Judah had six brothers: Azariah, Jehiel, Zechariah, Azariahu, Michael, and Shephatiah. 3 Their father gave them large amounts of gold, silver, and other valuable possessions, and placed each one in charge of one of the fortified cities of Judah. But because Jehoram was the oldest, Jehoshaphat made him his successor. 4 When Jehoram was in firm control of the kingdom, he had all his brothers killed, and also some Israelite officials.
5 Jehoram became king at the age of thirty-two, and he ruled in Jerusalem for eight years. 6 He followed the wicked example of King Ahab and the other kings of Israel, because he had married one of Ahab's daughters. He sinned against the Lord, 7 but the Lord was not willing to destroy the dynasty of David, because he had made a covenant with David and promised that his descendants would always continue to rule.
8 During Jehoram's reign Edom revolted against Judah and became an independent kingdom. 9 So Jehoram and his officers set out with chariots and invaded Edom. There the Edomite army surrounded them, but during the night they managed to break out and escape. 10 Edom has been independent of Judah ever since. During this same period the city of Libnah also revolted, because Jehoram had abandoned the Lord, the God of his ancestors. 11 He even built pagan places of worship in the Judean highlands and led the people of Judah and Jerusalem to sin against the Lord.
12 The prophet Elijah sent Jehoram a letter, which read as follows: “The Lord, the God of your ancestor David, condemns you, because you did not follow the example of your father, King Jehoshaphat, or that of your grandfather, King Asa. 13 Instead, you have followed the example of the kings of Israel and have led the people of Judah and Jerusalem into being unfaithful to God, just as Ahab and his successors led Israel into unfaithfulness. You even murdered your brothers, who were better men than you are. 14 As a result, the Lord will severely punish your people, your children, and your wives, and will destroy your possessions. 15 You yourself will suffer a painful intestinal disease that will grow worse day by day.”
16 Some Philistines and Arabs lived near where some Ethiopians had settled along the coast. The Lord caused them to go to war against Jehoram. 17 They invaded Judah, looted the royal palace, and carried off as prisoners all the king's wives and sons except Ahaziah, his youngest son.
18 Then after all this, the Lord brought on the king a painful disease of the intestines. 19 For almost two years it grew steadily worse until finally the king died in agony. His subjects did not light a bonfire in mourning for him as had been done for his ancestors.
20 Jehoram had become king at the age of thirty-two and had ruled in Jerusalem for eight years. Nobody was sorry when he died. They buried him in David's City, but not in the royal tombs.
