Azarja valda pār Jūdu
(2L 26:3–23)1 Israēla ķēniņa Jārobāma divdesmit septītajā gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Azarja, Amacjāhu dēls. 2 Viņš sāka valdīt sešpadsmit gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa mātes vārds bija Jeholjāhu no Jeruzālemes. 3 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat kā viņa tēvs Amacjāhu. 4 Nenovāca tikai augstieņu altārus, tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros. 5 Kungs sita ķēniņu ar spitālību, viņš bija spitālīgs līdz savai nāves dienai. Ķēniņš dzīvoja atsevišķā namā, un ķēniņa dēls Jotāms bija pārvaldnieks un tiesāja tās zemes tautu.
6 Pārējie Azarjas darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 7 Azarja apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Jotāms.
Azarja valda pār Israēlu
8 Jūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit astotajā gadā Samarijā sešus mēnešus pār Israēlu valdīja Zeharjahu, Jārobāma dēls. 9 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvi. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 10 Pret viņu sacēlās Šallūms, Jābēša dēls, nokāva viņu tautas priekšā, nonāvēja viņu un pats sāka valdīt viņa vietā.
11 Redzi, pārējie Zeharjahu darbi ir ierakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 12 Šis ir Kunga vārds, ko viņš sacīja Jehum: “Tavi dēli četras paaudzes sēdēs Israēla tronī.” Un tā bija.
Šallūms valda pār Israēlu
13 Jūdas ķēniņa Uzija trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Samarijā vienu mēnesi valdīja Šallūms, Jābēša dēls. 14 Menahems, Gādī dēls, nāca no Tircas uz Samariju un nokāva Šallūmu, Jābēša dēlu, nonāvēja to Samarijā un valdīja pēc tā.
15 Par pārējiem Šallūma darbiem un viņa sazvērestību, redzi, par to ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!
16 Toreiz Menahems izkāva Tifsahu un visu, kas bija tur un tās robežās, sākot no Tircas, jo tie neatvēra viņam vārtus. Viņš to sakāva un uzšķērda tur visas grūtās sievas.
Menahems valda pār Israēlu
17 Jūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit devītajā gadā Samarijā uz desmit gadiem pār Israēlu sāka valdīt Menahems, Gādī dēls. 18 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas visu savu mūžu bija licis grēkot Israēlam.
19 Asīrijas ķēniņš Pūls nāca pret to zemi, bet Menahems deva Pūlam tūkstoš sudraba talantus, lai viņš tam palīdzētu nostiprināt valdīšanu. 20 Šo naudu Menahems izspieda no Israēla. Katram bagātniekam bija jādod Asīrijas ķēniņam piecdesmit šekeļus sudraba. Tad Asīrijas ķēniņš devās atpakaļ un nepalika tajā zemē.
21 Pārējie Menahema darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 22 Menahems apgūlās pie tēviem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Pekahjs.
Pekahjs valda pār Israēlu
23 Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahjs, Menahema dēls, un valdīja divus gadus. 24 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 25 Pret ķēniņu sacēlās virsnieks Pekahs, Remaljāhu dēls. Kopā ar viņu bija piecdesmit vīru no Gileāda dēliem. Viņš to nokāva Samarijas ķēniņa namu nocietinājumā, kā arī Argobu un Arji. Viņš to nonāvēja un sāka valdīt tā vietā.
26 Pārējie Pekahja darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!
Pekahs valda pār Israēlu
27 Jūdas ķēniņa Azarjas piecdesmit otrajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahs, Remaljāhu dēls. Viņš valdīja divdesmit gadus. 28 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.
29 Israēla ķēniņa Pekaha laikā Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers nāca un ieņēma Ijonu, Ābel-Bēt-Maahu, Jānohu, Kedešu, Hācoru, Gileādu, Galileju un visu Naftālī zemi, un visus to iemītniekus aizveda trimdā uz Asīriju. 30 Hozeja, Ēlas dēls, sacēlās pret Pekahu, Remaljāhu dēlu, kāva to un nonāvēja. Viņš sāka valdīt Jotāma, Uzijas dēla, divdesmitajā gadā.
31 Pārējie Pekaha darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!
Jotāms valda pār Jūdu
(2L 27:1–9)32 Israēla ķēniņa Pekaha, Remaljāhu dēla, otrajā valdīšanas gadā par Jūdas ķēniņu kļuva Jotāms, Uzijas dēls. 33 Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Jerūša, Cādoka meita. 34 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Uzija. 35 Nenovāca tikai augstieņu altārus, un tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros. Viņš uzcēla Kunga nama Augšējos vārtus.
36 Pārējie Jotāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 37 Viņa dienās Kungs sūtīja pret Jūdu Arāmas ķēniņu Recīnu un Pekahu, Remaljāhu dēlu. 38 Jotāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem – tēva Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āhāzs sāka valdīt pēc viņa.
King Uzziah of Judah
(2 Chronicles 26.1-23)1 In the twenty-seventh year of the reign of King Jeroboam II of Israel, Uzziah son of Amaziah became king of Judah 2 at the age of sixteen, and he ruled in Jerusalem for fifty-two years. His mother was Jecoliah from Jerusalem. 3 Following the example of his father, he did what was pleasing to the Lord. 4 But the pagan places of worship were not destroyed, and the people continued to offer sacrifices and burn incense there. 5 The Lord struck Uzziah with a dreaded skin disease that stayed with him the rest of his life. He lived in a separate house, relieved of all duties, while his son Jotham governed the country.
6 Everything else that Uzziah did is recorded in The History of the Kings of Judah. 7 Uzziah died and was buried in the royal burial ground in David's City, and his son Jotham succeeded him as king.
King Zechariah of Israel
8 In the thirty-eighth year of the reign of King Uzziah of Judah, Zechariah son of Jeroboam II became king of Israel, and he ruled in Samaria for six months. 9 He, like his predecessors, sinned against the Lord. He followed the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 10 Shallum son of Jabesh conspired against King Zechariah, assassinated him at Ibleam, and succeeded him as king.
11 Everything else that Zechariah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
12 So the promise was fulfilled which the Lord had made to King Jehu: “Your descendants down to the fourth generation will be kings of Israel.”
King Shallum of Israel
13 In the thirty-ninth year of the reign of King Uzziah of Judah, Shallum son of Jabesh became king of Israel, and he ruled in Samaria for one month.
14 Menahem son of Gadi went from Tirzah to Samaria, assassinated Shallum, and succeeded him as king. 15 Everything else that Shallum did, including an account of his conspiracy, is recorded in The History of the Kings of Israel. 16 As Menahem was on his way from Tirzah, he completely destroyed the city of Tappuah, its inhabitants, and the surrounding territory, because the city did not surrender to him. He even ripped open the bellies of all the pregnant women.
King Menahem of Israel
17 In the thirty-ninth year of the reign of King Uzziah of Judah, Menahem son of Gadi became king of Israel, and he ruled in Samaria for ten years. 18 He sinned against the Lord, for until the day of his death he followed the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 19 Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, invaded Israel, and Menahem gave him thirty-eight tons of silver to gain his support in strengthening Menahem's power over the country. 20 Menahem got the money from the rich men of Israel by forcing each one to contribute fifty pieces of silver. So Tiglath Pileser went back to his own country.
21 Everything else that Menahem did is recorded in The History of the Kings of Israel. 22 He died and was buried, and his son Pekahiah succeeded him as king.
King Pekahiah of Israel
23 In the fiftieth year of the reign of King Uzziah of Judah, Pekahiah son of Menahem became king of Israel, and he ruled in Samaria for two years. 24 He sinned against the Lord, following the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 25 An officer of Pekahiah's forces, Pekah son of Remaliah, plotted with fifty men from Gilead, assassinated Pekahiah in the palace's inner fortress in Samaria, and succeeded him as king.
26 Everything else that Pekahiah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
King Pekah of Israel
27 In the fifty-second year of the reign of King Uzziah of Judah, Pekah son of Remaliah became king of Israel, and he ruled in Samaria for twenty years. 28 He sinned against the Lord, following the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin.
29 It was while Pekah was king that Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, captured the cities of Ijon, Abel Beth Maacah, Janoah, Kedesh, and Hazor, and the territories of Gilead, Galilee, and Naphtali, and took the people to Assyria as prisoners.
30 In the twentieth year of the reign of Jotham son of Uzziah as king of Judah, Hoshea son of Elah plotted against King Pekah, assassinated him, and succeeded him as king. 31 Everything else that Pekah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
King Jotham of Judah
(2 Chronicles 27.1-9)32 In the second year of the reign of Pekah son of Remaliah as king of Israel, Jotham son of Uzziah became king of Judah 33 at the age of twenty-five, and he ruled in Jerusalem for sixteen years. His mother was Jerusha, the daughter of Zadok. 34 Following the example of his father Uzziah, Jotham did what was pleasing to the Lord. 35 But the pagan places of worship were not destroyed, and the people continued to offer sacrifices and burn incense there. It was Jotham who built the North Gate of the Temple.
36 Everything else that Jotham did is recorded in The History of the Kings of Judah. 37 It was while he was king that the Lord first sent King Rezin of Syria and King Pekah of Israel to attack Judah. 38 Jotham died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Ahaz succeeded him as king.
