Kunga dusmas par tautas kurnēšanu
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki priesterim Elāzāram, Ārona dēlam, lai izņem kvēpināmos traukus no deguma vietas un uguni no tām lai nes projām, jo tie ir kļuvuši svēti – 3 kvēpināmie trauki ar šo grēcinieku dzīvībām. Lai no tiem izkaļ plāksnes altāra pārklājumam, jo viņi tās pienesa Kungam, tāpēc tie ir svēti, lai tie top par zīmi Israēla dēliem.” 4 Un priesteris Elāzārs ņēma vara kvēpināmos traukus, kuros bija upurējuši sadegušie, un no tiem tika izkalts pārklājums altārim 5 par atgādinājumu Israēla dēliem – lai neviens svešinieks, kas nav no Ārona dzimuma, netuvojas kvēpināt upuri Kunga priekšā, lai tam neizietu kā Koraham un viņa pulkam. Tā Kungs pavēlēja caur Mozu.
6 No rīta visa Israēla dēlu sapulce runāja pret Mozu un Āronu: “Jūs nokāvāt Kunga tautu!” 7 Sapulce sanāca pret Mozu un Āronu, devās uz Saiešanas telti, un, redzi, to apklāja mākonis, un parādījās Kunga godība. 8 Un Mozus un Ārons iznāca Saiešanas telts priekšā.
9 Tad Kungs sacīja Mozum: 10 “Ej prom no šīs sapulces, un es aprīšu viņus vienā mirklī!” Un viņi krita uz sava vaiga. 11 Un Mozus sacīja Āronam: “Ņem kvēpināmo trauku, liec tur uguni no altāra, liec kvēpināmajā traukā kvēpināmās smaržzāles, nes ātri pie sapulces un veic izlīgumu par viņu grēku, jo nāk Kunga dusmas – sākusies sērga!” 12 Ārons darīja, kā Mozus teica, skrēja sapulces vidū – redzi, tautā jau bija sākusies sērga – un, uzlicis kvēpināmās smaržzāles, veica izlīgumu par tautas grēku. 13 Viņš nostājās starp mirušajiem un dzīvajiem, un sērga mitējās. 14 Sērgā bija miruši četrpadsmit tūkstoši septiņi simti, neskaitot tos, kas bija miruši kopā ar Korahu. 15 Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, un sērga mitējās.
Ārona spieķis
16 Un Kungs sacīja Mozum: 17 “Runā uz Israēla dēliem un ņem no tiem spieķus – pa spieķim no katra tēvu nama vadoņa, kopā divpadsmit spieķus. Katrs lai raksta uz spieķa savu vārdu. 18 Ārona vārdu lai raksta uz Levī spieķa, jo viens spieķis ir viņu abu tēvu namiem. 19 Noglabā tos Saiešanas teltī pretī liecībai, kur es tev atklāšos zināms. 20 Un būs tā – sazaļos tā vīra spieķis, kuru es izvēlēšos. Es izbeigšu Israēla dēlu kurnēšanu, ko viņi kurn pret jums.” 21 Un Mozus runāja uz Israēla dēliem, un visi vadoņi viņam deva spieķus – ik vadonis pa spieķim, katrs vadonis pēc sava tēvu nama – kopā divpadsmit spieķus, un Ārona spieķis bija starp viņu spieķiem. 22 Mozus noglabāja spieķus Kunga priekšā Liecības teltī. 23 No rīta Mozus gāja Liecības teltī, un redzi – bija uzplaucis Ārona spieķis no Levī nama un bija sadzinis zarus, raisījis ziedus un nobriedinājis mandeles. 24 Mozus iznesa viņu spieķus no Kunga priekšas pie visiem Israēla dēliem, un viņi apskatījās, un katrs paņēma savu spieķi.
25 Un Kungs sacīja Mozum: “Atliec Ārona spieķi atpakaļ liecības priekšā, lai tas glabājas par zīmi visiem dumpīgajiem, lai beidzas viņu kurnēšana pret mani – ka viņi nemirst!” 26 Un Mozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, – tā viņš darīja!
27 Un Israēla dēli teica Mozum: “Redzi, mēs ejam bojā, mēs pagalam, mēs visi pagalam! 28 Ikviens, kas tuvojas Kunga Mājoklim, mirst! Vai mums visiem jāiet bojā?!”
Aaron's Walking Stick
1 The Lord said to Moses, 2 “Tell the people of Israel to give you twelve walking sticks, one from the leader of each tribe. Write each man's name on his stick 3 and then write Aaron's name on the stick representing Levi. There will be one stick for each tribal leader. 4 Take them to the Tent of my presence and put them in front of the Covenant Box, where I meet you. 5 Then the stick of the man I have chosen will sprout. In this way I will put a stop to the constant complaining of these Israelites against you.”
6 So Moses spoke to the Israelites, and each of their leaders gave him a stick, one for each tribe, twelve in all, and Aaron's stick was put with them. 7 Moses then put all the sticks in the Tent in front of the Lord's Covenant Box.
8 The next day, when Moses went into the Tent, he saw that Aaron's stick, representing the tribe of Levi, had sprouted. It had budded, blossomed, and produced ripe almonds! 9 Moses took all the sticks and showed them to the Israelites. They saw what had happened, and each leader took his own stick back. 10 The Lord said to Moses, “Put Aaron's stick back in front of the Covenant Box. It is to be kept as a warning to the rebel Israelites that they will die unless their complaining stops.” 11 Moses did as the Lord commanded.
12 The people of Israel said to Moses, “Then that's the end of us! 13 If anyone who even comes near the Tent must die, then we are all as good as dead!”
