Elija pasludina Ahazjāhu Dieva spriedumu
1 Pēc Ahāba nāves moābieši sacēlās pret Israēlu.
2 Ahazjāhu Samarijā bija izkritis cauri savas augšistabas režģim un gulēja slims. Viņš sūtīja vēstnešus, sacīdams: “Ejiet iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu, vai es atveseļošos no šīs slimības?” 3 Kunga eņģelis teica tišbietim Elijam: “Celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un saki: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? 4 Tāpēc, tā saka Kungs, tu necelsies no savas guļvietas, un tiešām tu mirsi!” Un Elija aizgāja. 5 Kad vēstneši atgriezās, ķēniņš jautāja: “Kāpēc jūs atgriezāties?” 6 Tie sacīja: “Kāds vīrs nāca un mums teica: ejiet, atgriezieties pie ķēniņa, kurš jūs sūtīja, un sakiet viņam: tā saka Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu sūti iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? Tāpēc tu necelsies no savas guļvietas, jo tiešām tu mirsi!” 7 Viņš tiem jautāja: “Kāds tad izskatījās vīrs, kas nāca jums pretī un teica šos vārdus?” 8 Tie atbildēja: “Tas vīrs bija kažokādas apģērbā, un viņa gurni bija apjozti ar ādas jostu.” Tad viņš sacīja: “Tas ir tišbietis Elija!”
9 Un viņš sūtīja pie tā virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tie kāpa augšā pie viņa. Un, redzi, viņš sēdēja kalna galā! Un tas viņam sacīja: “Dieva vīrs! Ķēniņš tev saka: nāc lejā!” 10 Elija atbildēja virsniekam, kas pār piecdesmit, un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca uguns un aprija viņu un tos piecdesmit. 11 Bet ķēniņš vēlreiz sūtīja pie viņa citu virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tas sacīja: “Dieva vīrs! Tā saka ķēniņš: ātri nāc lejā!” 12 Elija atbildēja un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca Dieva uguns un aprija viņu un tos piecdesmit. 13 Tad viņš sūtīja trešo virsnieku ar viņa piecdesmit vīriem, un tas kāpa augšā. Trešais virsnieks, kas pār piecdesmit, nokrita ceļos pie Elijas, lūdzās un sacīja: “Dieva vīrs, es lūdzu, lai tev ir dārga mana un šo tavu piecdesmit kalpu dzīvība! 14 Redzi, uguns ir nākusi no debesīm un aprijusi divus virsniekus, kas pār piecdesmit, kopā ar viņu piecdesmit vīriem, bet nu – lai mana dzīvība tev ir dārga!”
15 Tad Kunga eņģelis teica Elijam: “Ej lejā un nebaidies no viņa!” Un tas cēlās un gāja viņam līdzi lejā pie ķēniņa 16 un teica tam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu sūtīji vēstnešus iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu – it kā Israēlā nebūtu Dieva, kam jautāt viņa prātu, – tu necelsies no savas guļvietas un tiešām mirsi!”
Ahazjāhu nāve
17 Un viņš nomira, kā Elija Kunga vārdā bija runājis. Pēc viņa sāka valdīt Jehorāms, Jūdas ķēniņa Jehorāma, Jehošāfāta dēla, otrajā valdīšanas gadā, jo viņam pašam nebija dēla. 18 Kas vēl sakāms par Ahazjāhu, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?
Elijah and King Ahaziah
1 After the death of King Ahab of Israel the country of Moab rebelled against Israel.
2 King Ahaziah of Israel fell off the balcony on the roof of his palace in Samaria and was seriously injured. So he sent some messengers to consult Baalzebub, the god of the Philistine city of Ekron, in order to find out whether or not he would recover. 3 But an angel of the Lord commanded Elijah, the prophet from Tishbe, to go and meet the messengers of King Ahaziah and ask them, “Why are you going to consult Baalzebub, the god of Ekron? Is it because you think there is no god in Israel? 4 Tell the king that the Lord says, ‘You will not recover from your injuries; you will die!’”
Elijah did as the Lord commanded, 5 and the messengers returned to the king. “Why have you come back?” he asked.
6 They answered, “We were met by a man who told us to come back and tell you that the Lord says to you, ‘Why are you sending messengers to consult Baalzebub, the god of Ekron? Is it because you think there is no god in Israel? You will not recover from your injuries; you will die!’”
7 “What did the man look like?” the king asked.
8 “He was wearing a cloak made of animal skins, tied with a leather belt,” they answered.
“It's Elijah!” the king exclaimed.
9 Then he sent an officer with fifty men to get Elijah. The officer found him sitting on a hill and said to him, “Man of God, the king orders you to come down.”
10 “If I am a man of God,” Elijah answered, “may fire come down from heaven and kill you and your men!” At once fire came down and killed the officer and his men.
11 The king sent another officer with fifty men, who went up and said to Elijah, “Man of God, the king orders you to come down at once!”
12 “If I am a man of God,” Elijah answered, “may fire come down from heaven and kill you and your men!” At once the fire of God came down and killed the officer and his men.
13 Once more the king sent an officer with fifty men. He went up the hill, fell on his knees in front of Elijah, and pleaded, “Man of God, be merciful to me and my men. Spare our lives! 14 The two other officers and their men were killed by fire from heaven; but please be merciful to me!”
15 The angel of the Lord said to Elijah, “Go down with him, and don't be afraid.” So Elijah went with the officer to the king 16 and said to him, “This is what the Lord says: ‘Because you sent messengers to consult Baalzebub, the god of Ekron—as if there were no god in Israel to consult—you will not get well; you will die!’”
17 Ahaziah died, as the Lord had said through Elijah. Ahaziah had no sons, so his brother Joram succeeded him as king in the second year of the reign of Jehoram son of Jehoshaphat, king of Judah.
18 Everything else that King Ahaziah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
