Četri israēliešu jaunekļi Bābeles ķēniņa galmā
(Sal. 2Ķēn 24:10–17)1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma trešajā valdīšanas gadā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un aplenca to. 2 Kungs atdeva viņam Jūdas ķēniņu Jehojākīmu un arī lielu daļu Dieva nama trauku. Ķēniņš tos nogādāja Šināras zemē, savu dievu namā – traukus viņš novietoja dievu nama mantnīcā.
3 Ķēniņš pavēlēja einuhu priekšniekam atlasīt no Israēla dēliem, no ķēniņu un augstmaņu dzimtas, 4 jaunekļus bez nevienas vainas, izskatīgus, gudrībās izveicīgus, zinīgus un sapratīgus mācībā, spējīgus kalpot ķēniņa pilī – un mācīt tiem kaldiešu rakstus un valodu. 5 Ķēniņš noteica ik dienas dot tiem lieliskus ķēniņa ēdienus un vīnu, ko viņš pats dzer, – trīs gadus lai spēcina viņus, un, kad mācību laiks būs beidzies, lai tie stājas ķēniņa priekšā. 6 Starp Jūdas dēliem bija Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja. 7 Einuhu priekšnieks tiem deva citus vārdus: Daniēlam – Bēltšacars, Hananjam – Šadrahs, Mīšaēlam – Mēšahs, Azarjam – Abēd-Nego.
8 Bet Daniēls apsvēra savā prātā, kā lai neapgānās ar lieliskajiem ķēniņa ēdieniem un vīnu, ko tas dzer. Viņš runāja ar einuhu priekšnieku par to, kā lai neapgānās. 9 Dievs deva Daniēlam, ka einuhu priekšnieks kļuva laipns un līdzjūtīgs. 10 Einuhu priekšnieks sacīja Daniēlam: “Es bīstos sava kunga, ķēniņa, kas jums noteicis ko ēst un dzert. Ja nu viņš ierauga, ka esat panīkuši, nevis kā citi jūsu vecuma jaunekļi, tad jūs mani nosūdzēsiet ķēniņam!”
11 Daniēls nu saka einuhu priekšnieka ieceltajam uzraugam pār Daniēlu, Hananju, Mīšaēlu un Azarju: 12 “Pārbaudi savus kalpus desmit dienas – lai mums dod ēst dārzeņus un dzert ūdeni. 13 Pēc tam lai mūs salīdzina ar citiem jaunekļiem, kas ēd ķēniņa lieliskos ēdienus. Un tad dari ar saviem kalpiem, kā pats redzi.” 14 Viņš tos uzklausīja un pārbaudīja desmit dienas. 15 Pēc desmit dienām viņš redzēja, ka tie izskatās labāk un ir apaļīgāki par jaunekļiem, kas ēduši lieliskos ķēniņa ēdienus. 16 Tad uzraugs nelika tiem ēst lieliskos ēdienus un dzert vīnu, bet deva tiem dārzeņus.
17 Šiem četriem jaunekļiem Dievs deva izpratni mācībās, dažādu rakstu zināšanu un gudrību un Daniēlam arī prasmi skaidrot visādus redzējumus un sapņus.
18 Noteiktā laika beigās, kad ķēniņš lika tos atvest, einuhu priekšnieks tos ieveda pie Nebūkadnecara, 19 un ķēniņš runāja ar tiem. Viņu vidū nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja. Tādēļ tie palika pie ķēniņa. 20 Ikvienā gudrības un saprāta jautājumā ķēniņš tos atzina desmitreiz pārākus par visiem viņa valsts magiem un burvjiem. 21 Daniēls tur palika līdz pat ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.
THE STORY OF DANIEL AND HIS FRIENDS (1.1—6.28)
The Young Men at Nebuchadnezzar's Court
1 In the third year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia attacked Jerusalem and surrounded the city. 2 The Lord let him capture King Jehoiakim and seize some of the Temple treasures. He took some prisoners back with him to the temple of his gods in Babylon, and put the captured treasures in the temple storerooms.
3 The king ordered Ashpenaz, his chief official, to select from among the Israelite exiles some young men of the royal family and of the noble families. 4 They had to be handsome, intelligent, well-trained, quick to learn, and free from physical defects, so that they would be qualified to serve in the royal court. Ashpenaz was to teach them to read and write the Babylonian language. 5 The king also gave orders that every day they were to be given the same food and wine as the members of the royal court. After three years of this training they were to appear before the king. 6 Among those chosen were Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah, all of whom were from the tribe of Judah. 7 The chief official gave them new names: Belteshazzar, Shadrach, Meshach, and Abednego.
8 Daniel made up his mind not to let himself become ritually unclean by eating the food and drinking the wine of the royal court, so he asked Ashpenaz to help him, 9 and God made Ashpenaz sympathetic to Daniel. 10 Ashpenaz, however, was afraid of the king, so he said to Daniel, “The king has decided what you are to eat and drink, and if you don't look as fit as the other young men, he may kill me.”
11 So Daniel went to the guard whom Ashpenaz had placed in charge of him and his three friends. 12 “Test us for ten days,” he said. “Give us vegetables to eat and water to drink. 13 Then compare us with the young men who are eating the food of the royal court, and base your decision on how we look.”
14 He agreed to let them try it for ten days. 15 When the time was up, they looked healthier and stronger than all those who had been eating the royal food. 16 So from then on the guard let them continue to eat vegetables instead of what the king provided.
17 God gave the four young men knowledge and skill in literature and philosophy. In addition, he gave Daniel skill in interpreting visions and dreams.
18 At the end of the three years set by the king, Ashpenaz took all the young men to Nebuchadnezzar. 19 The king talked with them all, and Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah impressed him more than any of the others. So they became members of the king's court. 20 No matter what question the king asked or what problem he raised, these four knew ten times more than any fortuneteller or magician in his whole kingdom. 21 Daniel remained at the royal court until Cyrus, the emperor of Persia, conquered Babylonia.
