Atbildība par pēcnācējiem
1 Nealksti pulkiem bērnu, tādu, kas neder nekam,
par bezdievīgiem dēliem nelīksmojies;
2 kaut būtu daudzi, nelīksmojies par tiem,
ja pret Kungu tiem bijības nav.
3 Nelolo paļāvību, ka viņi dzīvos,
neraugies, ka viņu ir daudz:
pirms laika nāksies tev nopūsties sērās,
un, negaidot uzzināsi, ka tiem pienācis gals, –
un tādēļ viens ir labāk nekā tūkstotis,
bez bērniem mirt ir labāk nekā bezdievīgos iedzīvoties:
4 viens pats, kas ir saprātīgs, –
un pilsēta piepildīsies,
bet bauslības neievērotāju cilts iztukšosies.
Dieva tiesas piemēri
5 Daudz ko tādu ir skatījušas manas acis,
ausis vēl iespaidīgāku dzirdējušas.
6 Uzliesmoja uguns grēcinieku pulkā,
iedegās dusmas nepakļāvīgā tautā.
7 Viņš bija nepielūdzams pret senajiem milzeņiem,
tie bija sacēlušies savā spēkā;
8 viņš netaupīja tos, kuru vidū bija apmeties Lats,
tie viņam riebās savā augstprātībā.
9 Viņš neapžēlojās par tautu, nolemtu bojāejai,
tā ir aizslaucīta savos grēkos.
Tā, neklausoties svēto pulku aizbildņos,
viņš rīkojās ar tautām, kas bija nepadevīgu sirdi,
10 un tāpat ar seši simti tūkstoš kājniekiem,
kas bija sapulcējušies nepadevīgu sirdi, –
šaustot un žēlojot, satriecot un dziedinot,
ar žēlsirdību un bardzību ir rīkojies Kungs.
11 Ja tik viens vienīgs nepadevīgu skaustu
būtu palicis nesodīts, tas būtu brīnums,
jo viņš ir tas, kas apžēlo un dusmojas,
gan piedodot dižens, gan dusmojoties.
12 Kā viņa apžēlošanās liela, tā apsūdzība.
Pēc darbiem viņš cilvēku tiesā.
13 Ar nolaupīto neizbēgs grēcinieks,
un savā pacietībā dievbijīgais nepaliks tukšā.
14 Ikkatrai žēlsirdībai Kungs sagatavo augsni.
Ikviens saņems pēc saviem darbiem.
15 Faraonam Kungs sirdi darīja cietu, un tas viņu nepazina,
turpretī pasaule – tā iepazina Kunga paveikto.
16 Viņa žēlastība ir atklājusies visam radītajam.
Gan gaisma, gan tumsa ir iedalīta Ādamam.
Atbildības neizbēgamība
17 Nesaki: “Es paslēpšos no Kunga.
Kas gan par mani atcerēsies augstumos?
Tik daudzu ļaužu vidū mani nepamanīs.
Kas pasaules neizmērojamībā esmu es?”
18 Redzi, viņam apraugot un apmeklējot,
salīgosies debesis un debesu debesis,
bezdibenis un zeme,
viss Visums, kas pēc viņa gribas tapis un top,
19 un kalni un zemes pamati,
viņam uzlūkojot, trīsēdami drebēs.
20 “Bet neviens jau par to nedomā!
Un kuram gan rūp viņa takas?”
21 Arī vēja brāzma cilvēkam nav redzama.
Apslēptībā paliek lielākā daļa Kunga darbu.
22 “Kas ziņos par taisnīgi darīto?
Kas gaidīs to?
Jo derība taču ir tālu,
bet visu pārbaudīs beigās.”
23 Tā domā tāds, kam trūkst sapratnes.
Kā nejēga, tā maldos aizklīdušais domā muļķības.
Cilvēks Dieva radīšanas plānā
24 Uzklausi mani, dēls, un mācies izpratni!
Veltī vērību maniem vārdiem savā sirdī!
25 Pēc kārtas izklāstīšu mācību,
ar izpratni iepazīstināšu sīki jo sīki.
26 Kopš iesākuma Kungam ir bijuši padomā viņa darbi; tos īstenojot, ikkatram viņš noteicis gaitu,
27 uz mūžiem sakārtojis savus darbus,
uz darbu darbiem katra aizsākumu.
Ne tiem slāpst, ne tie gurst,
ne tie rimstas īstenoties,
28 ne cits citu tie traucē
un nemūžam neatteiksies
izpildīt, kas viņa pieteikts.
29 Pēc tam Kungs uzlūkoja zemi,
ar saviem labumiem piepildīja,
30 ar dzīvām būtnēm pārklāja zemes vaigu,
un tām ir jāatgriežas atpakaļ – zemē.
God's Punishment of Sinners
1 A large family is nothing to be desired if the children are worthless. Godless children are nothing to be proud of. 2 No matter how many children you have, don't look on them with pride unless they fear the Lord. 3 Don't put much hope in their future or expect them to live a long time. One child who does the Lord's will is better than a thousand who do not. It is better to go to your grave with no children at all than to have children who are godless.
4 A city's population may grow because of the wisdom of one person, while a whole tribe of lawless people disappears. 5 I have seen such things many times and have heard of even more striking examples. 6 The Lord's flaming anger will break out against a small gathering of sinners or a disobedient nation. 7 He did not forgive those ancient giants who rebelled against him, confident of their own strength. 8 He detested the arrogance of the people among whom Lot lived, and he did not spare them. 9 He showed no mercy on that nation which he doomed to destruction for its sins, 10 nor on those 600,000 people on the march through the wilderness who gathered together in stubborn rebellion. 11 Even if there had been only one stubborn person, it would have been a miracle if he had escaped punishment. The Lord is merciful, but he can also become angry. He can be overwhelming in his forgiveness or in his anger. 12 His punishment is as severe as his mercy is great. He judges people by what they have done. 13 No sinner can escape with what he has stolen. The Lord will reward the patience of devout people. 14 Every righteous person will be rewarded; everyone will get what he deserves.
17 Never say, “I will hide from the Lord. Nobody up there is going to give me a thought. How can I be noticed among so many people? The creation is so enormous, what am I worth? 18 When the Lord comes, everything will tremble: the earth and the great waters beneath it, the sky and the heavens above it. 19 The mountains will shake, and the foundations of the earth will shudder when he looks at them. 20 The Lord isn't going to give me a thought. Nobody cares what I do. 21 If I sin and am secretly disloyal, nobody will know it. 22 If I do what is right, nobody will tell the Lord about it. Who wants to wait for him, anyway? He is too slow in doing what he has said he would.” 23 Only someone with very little sense, and foolishly misguided, would think things like that.
God's Wisdom in Creation
24 My child, listen and pay attention to me; you will gain knowledge if you do. 25 I will give you diligent and accurate instruction.
26 In the beginning the Lord did his work of creation,
and gave everything a place of its own.
27 He arranged everything in an eternal order
and decreed that it should be that way forever.
Not one part of creation ever grows hungry;
no part grows tired or stops its work.
28 The parts do not crowd one another,
and they never disobey his word.
29 When the Lord had made all this,
he looked at the earth and filled it with good things.
30 He covered it with all kinds of creatures
that must die and return to the dust.
