Īpašie solījumi
1 Un Mozus teica Israēla dēliem visu, ko viņam bija pavēlējis Kungs.
2 Mozus sacīja Israēla dēlu cilšu galvenajiem: “Tā ir pavēlējis Kungs! 3 Ja vīrs ko apsola Kungam vai apzvēr ar zvērestu, ka no kaut kā atsacīsies, lai nelauž savu vārdu, lai dara visu, kā teicis. 4 Un, ja sieva ko solījusi Kungam, vēl meitene būdama sava tēva namā, 5 un viņas tēvs ir dzirdējis, ko viņa solījusi un no kā atsacījusies, un viņas tēvs klusējis, tad lai ir spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. 6 Bet, ja viņas tēvs iebilst tajā dienā, kad to dzird, tad lai nepaliek spēkā tas, ko viņa solījusies, un lai nepaliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs tai liedzis. 7 Bet, ja viņa jau ir pie vīra, tad lai ar viņas solījumiem un to, no kā viņa ātrumā atsacījusies, ir šādi – 8 ja viņas vīrs to dzird un klusē tajā dienā, kad to ir dzirdējis, tad lai paliek spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. 9 Bet, ja tajā dienā, kad viņš to dzirdējis, viņš iebilst un noliedz viņas solījumu, kas tai nācis pār lūpām, un to, ko viņa sacījusi, no kaut kā atsacīdamās, tad Kungs viņai piedos. 10 Bet atraitnes vai šķirtenes solījumi, viss, no kā viņa atsacījusies, tai ir jāpilda. 11 Ja vīra mājā viņa kaut ko solījusi vai ar zvērestu no kaut kā atsacījusies 12 un viņas vīrs klusējis un nav iebildis viņai, tad lai paliek spēkā visi viņas solījumi un lai paliek spēkā visas viņas atsacīšanās. 13 Bet, ja viņas vīrs to noliedzis dienā, kad dzirdējis, tad viss, kas tai nācis pār lūpām, ko viņa solījusi, un tas, no kā viņa atsacījusies, nepaliek spēkā, jo viņas vīrs to aizliedzis, un Kungs viņai piedos. 14 Visus solījumus un visus atsacīšanās zvērestus vīrs var gan atļaut, gan aizliegt. 15 Bet, ja vīrs klusē vairākas dienas, tad viņš ir atļāvis viņas solījumu un atļāvis arī viņas atsacīšanos – jo viņš klusēja tajā dienā, kad to dzirdēja. 16 Bet, ja viņš to ir dzirdējis un liegtin aizliedz, tad viņš nes tās vainu.”
17 Šie ir likumi, ko Mozus pavēlēja par vīru un sievu un par tēvu un meitu, kamēr tā jauna sava tēva namā.
Rules about Vows
1 Moses gave the following instructions to the leaders of the tribes of Israel. 2 When a man makes a vow to give something to the Lord or takes an oath to abstain from something, he must not break his promise, but must do everything that he said he would.
3 When a young woman still living in her father's house makes a vow to give something to the Lord or promises to abstain from something, 4 she must do everything that she vowed or promised unless her father raises an objection when he hears about it. 5 But if her father forbids her to fulfill the vow when he hears about it, she is not required to keep it. The Lord will forgive her, because her father refused to let her keep it.
6 If an unmarried woman makes a vow, whether deliberately or carelessly, or promises to abstain from something, and then marries, 7 she must do everything that she vowed or promised unless her husband raises an objection when he hears about it. 8 But if her husband forbids her to fulfill the vow when he hears about it, she is not required to keep it. The Lord will forgive her.
9 A widow or a divorced woman must keep every vow she makes and every promise to abstain from something.
10 If a married woman makes a vow or promises to abstain from something, 11 she must do everything that she vowed or promised unless her husband raises an objection when he hears about it. 12 But if her husband forbids her to fulfill the vow when he hears about it, she is not required to keep it. The Lord will forgive her, because her husband prevented her from keeping her vow. 13 Her husband has the right to affirm or to annul any vow or promise that she has made. 14 But if, by the day after he hears of the vow, he has raised no objection, she must do everything that she has vowed or promised. He has affirmed the vow by not objecting on the day he heard of it. 15 But if he later annuls the vow, he must suffer the consequences for the failure to fulfill the vow.
16 These are the rules that the Lord gave Moses concerning vows made by an unmarried woman living in her father's house or by a married woman.
