Akmeņi no Jardānas gultnes
1 Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam: 2 “Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts, 3 un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”
4 Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts. 5 Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita. 6 Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? – 7 tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!” 8 Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika. 9 Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai. 10 Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi. 11 Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā. 12 Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis. 13 Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.
15 Kungs teica Jozuam: 16 “Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.” 17 Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!” 18 Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem. 19 No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē. 20 Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā. 21 Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? – 22 tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu, 23 tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri. 24 Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”
Memorial Stones Are Set Up
1 When the whole nation had crossed the Jordan, the Lord said to Joshua, 2 “Choose twelve men, one from each tribe, 3 and command them to take twelve stones out of the middle of the Jordan, from the very place where the priests were standing. Tell them to carry these stones with them and to put them down where you camp tonight.”
4 Then Joshua called the twelve men he had chosen, 5 and he told them, “Go into the Jordan ahead of the Covenant Box of the Lord your God. Each one of you take a stone on your shoulder, one for each of the tribes of Israel. 6 These stones will remind the people of what the Lord has done. In the future, when your children ask what these stones mean to you, 7 you will tell them that the water of the Jordan stopped flowing when the Lord's Covenant Box crossed the river. These stones will always remind the people of Israel of what happened here.”
8 The men followed Joshua's orders. As the Lord had commanded Joshua, they took twelve stones from the middle of the Jordan, one for each of the tribes of Israel, carried them to the camping place, and put them down there. 9 Joshua also set up twelve stones in the middle of the Jordan, where the priests carrying the Covenant Box had stood. (Those stones are still there.) 10 The priests stood in the middle of the Jordan until everything had been done that the Lord ordered Joshua to tell the people to do. This is what Moses had commanded.
The people hurried across the river. 11 When they were all on the other side, the priests with the Lord's Covenant Box went on ahead of the people. 12 The men of the tribes of Reuben and Gad and of half the tribe of Manasseh, ready for battle, crossed ahead of the rest of the people, as Moses had told them to do. 13 In the presence of the Lord about forty thousand men ready for war crossed over to the plain near Jericho. 14 What the Lord did that day made the people of Israel consider Joshua a great man. They honored him all his life, just as they had honored Moses.
15 Then the Lord told Joshua 16 to command the priests carrying the Covenant Box to come up out of the Jordan. 17 Joshua did so, 18 and when the priests reached the riverbank, the river began flowing once more and flooded its banks again.
19 The people crossed the Jordan on the tenth day of the first month and camped at Gilgal, east of Jericho. 20 There Joshua set up the twelve stones taken from the Jordan. 21 And he said to the people of Israel, “In the future, when your children ask you what these stones mean, 22 you will tell them about the time when Israel crossed the Jordan on dry ground. 23 Tell them that the Lord your God dried up the water of the Jordan for you until you had crossed, just as he dried up the Red Sea for us. 24 Because of this everyone on earth will know how great the Lord's power is, and you will honor the Lord your God forever.”
