Cedekijas cerības ir veltas
(2Ķēn 24:172L 36:10)1 Un par ķēniņu kļuva Cedekija, Jošijāhu dēls, – Jehojākīma dēla Konjāhu vietā, – viņu par ķēniņu Jūdas zemei iecēla Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars. 2 Bet viņš neklausījās – ne viņš, ne viņa kalpi, ne vienkāršie ļaudis – Kunga vārdos, ko viņš runāja caur pravieti Jeremiju.
3 Un ķēniņš Cedekija sūtīja Jehūhalu, Šelemjas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu, pie pravieša Jeremijas, sacīdams: “Lūdz jel par mums Kungu, mūsu Dievu!” 4 Jeremija vēl joprojām bija kopā ar tautu, un viņu vēl nebija ielikuši cietumā. 5 Bet no Ēģiptes tuvojās faraona karaspēks, un kaldieši, kas bija aplenkuši Jeruzālemi, padzirdējuši baumas par tiem, devās projām no Jeruzālemes.
6 Un Kunga vārds nāca pār pravieti Jeremiju: 7 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tā sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja izjautāt mani: redzi, faraona karaspēks, kas jums nāk palīgā, atgriezīsies savā zemē Ēģiptē, 8 bet kaldieši nāks atpakaļ un cīnīsies pret šo pilsētu, viņi to ieņems un nodedzinās ar uguni!”
9 Tā saka Kungs: “Nepieviliet paši sevi, sacīdami: aiziet aizies no mums kaldieši, – jo tie neaizies! 10 Pat ja jūs sakausiet visu kaldiešu karaspēku, kas karo pret jums, un tiem paliks vien ievainotie – ik vīrs savā teltī –, tie celsies un nodedzinās šo pilsētu ar uguni!”
Jeremija tiek apcietināts
11 Un, kad kaldiešu karaspēks atkāpās no Jeruzālemes faraona karaspēka priekšā, 12 tad Jeremija no Jeruzālemes devās uz Benjāmina zemi, lai tur saņemtu savu mantojuma daļu līdz ar citiem. 13 Viņš bija Benjāmina vārtos, un tur bija arī amatvīrs, vārdā Jirija, Šelemjas dēls, Hananjas dēls, un tas sagrāba pravieti Jeremiju, sacīdams: “Tātad tu grasies bēgt pie kaldiešiem!?” 14 Bet Jeremija teica: “Meli! Es pie kaldiešiem nebēgu!” Bet Jirija neklausījās viņā, sagrāba Jeremiju un atveda pie augstmaņiem. 15 Un augstmaņi noskaitās uz Jeremiju, sita viņu un ielika viņu cietumā rakstveža Jonatāna namā, kur bija ierīkojuši cietumu. 16 Tā Jeremija nokļuva cietuma mūros un mita tur daudzas dienas.
17 Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc viņa, ņēma viņu un slepeni pratināja savā namā: “Vai ir kaut kas no Kunga?” Un Jeremija teica: “Ir!” – un sacīja: “Tu tiksi atdots Bābeles ķēniņam!”
18 Un Jeremija teica ķēniņam Cedekijam: “Ko es esmu nogrēkojies pret tevi un taviem kalpiem, un pret šo tautu, ka tu ieliki mani cietumā? 19 Kur ir jūsu pravieši, kas jums pravietoja, sacīdami: Bābeles ķēniņš nenāks pret jums un pret šo zemi! – 20 Tagad klausies jel, mans kungs, ķēniņ, lai nāk mana lūgšana tavā priekšā: neliec man atgriezties rakstveža Jonatāna namā, ka es tur nemirstu!” 21 Un ķēniņš Cedekija pavēlēja, un tie ielika Jeremiju cietuma pagalmā un deva viņam ik dienas maizes klaipu no cepēju ielas, līdz maize pilsētā beidzās. Bet Jeremija palika cietuma pagalmā.
Zedekiah's Request to Jeremiah
1 King Nebuchadnezzar of Babylonia made Zedekiah son of Josiah king of Judah in the place of Jehoiachin son of Jehoiakim. 2 But neither Zedekiah nor his officials nor the people obeyed the message which the Lord had given me.
3 King Zedekiah sent Jehucal son of Shelemiah and the priest Zephaniah son of Maaseiah to ask me to pray to the Lord our God on behalf of our nation. 4 I had not yet been put in prison and was still moving about freely among the people. 5 The Babylonian army had been besieging Jerusalem, but when they heard that the Egyptian army had crossed the Egyptian border, they retreated.
6 Then the Lord, the God of Israel, told me 7 to say to Zedekiah, “The Egyptian army is on its way to help you, but it will return home. 8 Then the Babylonians will come back, attack the city, capture it, and burn it down. 9 I, the Lord, warn you not to deceive yourselves into thinking that the Babylonians will not come back, because they will. 10 Even if you defeat the whole Babylonian army, so that only wounded men are left, lying in their tents, they would still get up and burn this city to the ground.”
Jeremiah Is Arrested and Imprisoned
11 The Babylonian army retreated from Jerusalem because the Egyptian army was approaching. 12 So I started to leave Jerusalem and go to the territory of Benjamin to take possession of my share of the family property. 13 But when I reached the Benjamin Gate, the officer in charge of the soldiers on duty there, a man by the name of Irijah, the son of Shelemiah and grandson of Hananiah, stopped me and said, “You are deserting to the Babylonians!”
14 I answered, “That's not so! I'm not deserting.” But Irijah would not listen to me. Instead, he arrested me and took me to the officials. 15 They were furious with me and had me beaten and locked up in the house of Jonathan, the court secretary, whose house had been made into a prison. 16 I was put in an underground cell and kept there a long time.
17 Later on King Zedekiah sent for me, and there in the palace he asked me privately, “Is there any message from the Lord?”
“There is,” I answered, and added, “You will be handed over to the king of Babylonia.” 18 Then I asked, “What crime have I committed against you or your officials or this people, to make you put me in prison? 19 What happened to your prophets who told you that the king of Babylonia would not attack you or the country? 20 And now, Your Majesty, I beg you to listen to me and do what I ask. Please do not send me back to the prison in Jonathan's house. If you do, I will surely die there.”
21 So King Zedekiah ordered me to be locked up in the palace courtyard. I stayed there, and each day I was given a loaf of bread from the bakeries until all the bread in the city was gone.
