1 Aprakstos atrodams norādījums, ka pravietis Jeremija ir licis tiem, kas bija aizvesti, dabūt uguni tādā veidā, kā norādīts, 2 un ka pravietis viņiem arī stingri noteicis neaizmirst Kunga pavēles un neļaut savu prātu vest maldināšanā, skatoties uz zelta un sudraba dievu tēliem un to rotājumiem. 3 Vēl daudz ko citu teikdams, pravietis piekodinājis, lai viņi savā sirdī neatkāpjas no bauslības. 4 Tajā pašā rakstā arī vēstīts, ka pravietis pēc Dieva norādījuma pavēlējis viņiem telti un lādi nest visur sev līdzi. Kad viņi bija nonākuši pie kalna, no kura Mozus bija skatījis Dieva apsolīto zemi, 5 Jeremija uzgāja alu, ienesa tajā telti, lādi un ziedojumu altāri un aiztaisīja ieeju alā. 6 Daži no tiem, kas viņam sekoja, piegāja pie ieejas un gribēja to iezīmēt, lai ceļš uz to vēlāk būtu zināms, bet viņi vairs nevarēja to atrast. 7 Kad Jeremija to uzzināja, viņš pārmeta tiem, teikdams: “Lai šī vieta paliek nezināma līdz laikam, kad Dievs sauks kopā savu tautu un apžēlosies par to! 8 Tad Kungs to parādīs, un viņa godība kļūs redzama mākonī, kā viņš reiz Mozum atklājās, un notiks, kā ir gribējis Sālamans – lai šī vieta ir pilna svētības.” 9 Pravietis atklāja viņiem arī, kā gudrais Sālamans pienesa svētības upuri templī, kad tas bija pabeigts. 10 Tāpat kā toreiz, kad Mozus vērsās ar lūgšanu pie Dieva un no debesīm nāca uguns, kas aprija upuri, tā arī Sālamans pielūdza Dievu, un no debesīm nāca uguns, kas aprija dedzināmo upuri. 11 Mozus teica: “Par grēkiem ziedotais upuris tika aprīts tādēļ, ka ļaudis bija atturējušies no ēšanas.” 12 Tā Sālamans vadīja šīs astoņas dienas. 13 Tas viss ir izklāstīts un pieminēts rakstos, kas Nehemijas laikā pierakstīti, un minēts ir arī tas, kā Nehemija, savācis vienkop grāmatas par ķēniņiem un praviešiem, Dāvida grāmatas un vēstules ķēniņiem par ziedojumu upurēšanu, izveidoja grāmatu krātuvi. 14 Tāpat arī Jūda savāca kopā visus rakstus, kas kara laikā bija pazuduši, un tas viss tagad atrodas pie mums. 15 Ja jums kaut kas no tā ir nepieciešams, atsūtiet pie mums kādus, kas jums to aizgādās.
16 Mēs jums rakstām tādēļ, ka gatavojamies svinēt šķīstīšanas svētkus. Jūs darītu labi, ja arī jūs svinētu šīs dienas. 17 Mēs ceram, ka Dievs, kas ir izglābis visu savu tautu un atdevis tai apsolīto zemi, valstību, priesterību un svētību, 18 kā viņš to bija apsolījis caur savu bauslību, drīz apžēlosies par mums un no visas pasaules savedīs mūs kopā svētajā vietā, jo viņš ir izrāvis mūs no milzīga posta un darījis šķīstu šo vietu.
Izklāsta priekšvārds
19 Mēs centīsimies īsā izklāstā darīt jums zināmus notikumus, kas saistīti ar makabejieti Jūdu un viņa brāļiem, par lielā tempļa šķīstīšanu un altāra iesvētīšanu, 20 kā arī par kariem pret Antiohu Epifanu un viņa dēlu Eipatoru, 21 par debess zīmēm, kas parādījās tiem, kas stipri turējās jūdu ticībā, un kā viņi, būdami skaitā nedaudzi, atkaroja visu zemi, patrieca un vajāja barbaru pūļus, 22 arī par to, kā viņi atguva visā pasaulē izdaudzināto templi un atbrīvoja pilsētu, bet tos, kuri grasījās atcelt baušļus, nostādīja uz pareizā ceļa, jo Kungs viņiem bija labvēlīgs un žēlīgs. 23 To visu Jāsons no Kirēnes ir izklāstījis piecās grāmatās. 24 Redzēdami grāmatu kaudzi un lielo materiāla daudzumu, ko ir grūti izklāstīt, aptverot vienotā stāstījumā, 25 mēs rūpējāmies par to, lai aizkustinātu lasītāju dvēseli un tiem, kas par to domās, būtu vieglāk to atcerēties un lai visiem tas būtu noderīgs. 26 Mums, kas esam uzņēmušies smagās pūles izveidot izklāsta kopsavilkumu, šis darbs nav viegls, tas prasa sviedrus un pastāvīgu nomodu, 27 gluži tāpat kā nav viegli tam, kurš uzņēmies sarīkot dzīru mielastu un cenšas gādāt, lai citiem būtu labi. Tomēr mēs labprāt uzņemsimies pūles citiem par iepriecinājumu. 28 Mēs neko nelabosim atsevišķo stāstījumu saturā, bet vairāk pūļu veltīsim, lai izveidotu saīsinātu pārstāstu. 29 Gluži kā celtniekam, kas būvē jaunu māju, jārūpējas par celtni kopumā, bet par nepieciešamo rotājumu jādomā tam, kurš šo māju apdarinās un apgleznos, tā, es domāju, ir arī ar mums. 30 Stāstījuma gaita un izklāsta secība kopumā, kā arī atsevišķu daļu izstrādājums ir veicams pienākums tam, kurš pirmais uzrakstījis šo stāstu, 31 bet tam, kurš veido pārstāstījumu, jācenšas izstrādāt pēc iespējas īsāku visa darba izklāstu. 32 Tik daudz vēl piebilduši pie iepriekš teiktā, nu ķersimies pie paša izklāsta. Būtu muļķīgi, ja ievads iznāktu garāks nekā pats izklāsts.
Jeremiah Hides the Tent of the Lord's Presence
1 “We know from the records that Jeremiah the prophet instructed the people who were being taken into exile to hide some of the fire from the altar, as we have just mentioned. 2 We also know that he taught them God's Law and warned them not to be deceived by the ornamented gold and silver idols which they would see in the land of their exile. 3 And then he urged them never to abandon the Law.
4 “These same records also tell us that Jeremiah, acting under divine guidance, commanded the Tent of the Lord's Presence and the Covenant Box to follow him to the mountain where Moses had looked down on the land which God had promised our people. 5 When Jeremiah got to the mountain, he found a huge cave and there he hid the Tent of the Lord's Presence, the Covenant Box, and the altar of incense. Then he sealed up the entrance.
6 “Some of Jeremiah's friends tried to follow him and mark the way, but they could not find the cave. 7 When Jeremiah learned what they had done, he reprimanded them, saying, ‘No one must know about this place until God gathers his people together again and shows them mercy. 8 At that time he will reveal where these things are hidden, and the dazzling light of his presence will be seen in the cloud, as it was in the time of Moses and on the occasion when Solomon prayed that the Temple might be dedicated in holy splendor.’
How Solomon Celebrated the Festival
9 “We are also told how the wise King Solomon offered a sacrifice of dedication at the completion of the Temple, 10 and that when he prayed, fire came down from heaven and consumed the sacrifices, just as it had done earlier when Moses prayed. 11 Moses had explained that the sin offering was consumed by fire because it was not eaten. 12 Solomon celebrated the festival for eight days.
Nehemiah's Library
13 “These same facts are found in the royal records and in the memoirs of Nehemiah, who established a library and collected the writings of David, letters of the kings concerning offerings, and books about the kings and prophets. 14 Judas also collected the books that had been scattered because of the war, and we still have them. 15 If you ever need any of these books, let us know, and we will send them.
An Invitation to Celebrate the Festival
16 “Since we are about to celebrate the Festival of Rededication, we are writing to you, advising you to celebrate it as well. 17 God has saved all his people and has restored to all of us our holy land, the kingship, the priesthood, and the Temple services, 18 just as he promised in his Law. He has rescued us from terrible evils and has purified the Temple, and we are confident that in his mercy he will soon gather us to his holy Temple from every nation under the sun.”
Author's Preface
19 Jason of Cyrene has recorded in five volumes the story of Judas Maccabeus and his brothers, the purification of the great Temple, and the dedication of its altar. 20 He has described the battles with Antiochus Epiphanes and with his son Eupator, 21 and he has told of the heavenly visions that appeared to those who fought bravely and enthusiastically to defend Judaism. Our forces were few in number, but they plundered the entire country and routed the heathen forces. 22 They recaptured the Temple famous throughout the world, liberated Jerusalem, and restored the laws that were in danger of being abolished. They were able to do all these things because the Lord was merciful and kind to them.
23 I will now try to summarize in a single book the five volumes written by Jason. 24 The number of details and the bulk of material can be overwhelming for anyone who wants to read an account of the events. 25 But I have attempted to simplify it for all readers; those who read for sheer pleasure will find enjoyment and those who want to memorize the facts will not find it difficult. 26 Writing such a summary is a difficult task, demanding hard work and sleepless nights. 27 It is as difficult as preparing a banquet that people of different tastes will enjoy. But I am happy to undergo this hardship in order to please my readers. 28 I will leave the matter of details to the original author and attempt to give only a summary of the events. 29 I am not the builder of a new house who is concerned with every detail of the structure, but simply a painter whose only concern is to make the house look attractive. 30 The historian must master his subject, examine every detail, and then explain it carefully, 31 but whoever is merely writing a summary should be permitted to give a brief account without going into a detailed discussion. 32 So then, without any further comment, I will begin my story. It would be foolish to write such a long introduction that the story itself would have to be cut short.
